Lobstrominous

Esmu saaukstējusies. Un nevaru iet uz darbu, kas ir pārsteidzošas mocības. Gribas.

Tikmēr pārējo pienākumu kaudze ir sakrājusies tik liela, ka draud man uzgāzties uz galvas. Nu jau mēnesi atlieku zvanu LR1, pēdējās 15 minūtes hipnotizējot teelefona nr un cenšoties piespiest sevi piezvanīt.

Tāds pamatīgs trulums galvā. Gribētos norakstīt uz temperatūru, bet apzinos jau, ka tas viss ir pārslodze un no kaut kā vajadzētu atteikties, nevis stresu ārstēt ar iepirkšanos.

Vajadzētu sataisīt sarakstiņu ar darbiem īsti skaistā laika plānošanas manierē, bet bail.

Uzrakstīju sev priekšā, ko teikt. Sajutos stulbi. Neesmu laikam tomēr PīāRiste, kas ir ironiski, jo to grasījos studēt pirms aizgāju uz angļiem.

Saņēmos. Necēla.

Ak, sirds mana nemierīgā, lien atpakaļ savā šūpuļtīklā.