Tramvaja ainiņas
Šodien braucu tramvajā un domāju par to jocīgo sajūtu vēderā. Pārbraucām pāri Jūrmales gatves tiltam un pie Dammes sapratu, ka man šobrīd ir pilnībā izrauts pamats zem kājām. Vairs nav mērķa. Tūlīt beigsies laiks, kas man ļoti patika un man vairs nav turpinājuma, ir tikai darbs, kas riebjas.
Un tad es pirmo reizi varēju sev atzīta, ka esmu riktīgi, riktīgi skumja un nedomāju, ka bakalaura darba aizstāvēšana mani padarīs laimīgu.
Un tad es pirmo reizi varēju sev atzīta, ka esmu riktīgi, riktīgi skumja un nedomāju, ka bakalaura darba aizstāvēšana mani padarīs laimīgu.