Šodien vēl viens pirmais - pirmo reizi biju Skype intervijā un pirmo reizi intervējos uz maģistra programmu.
Protams, zināma patiesība, ka pirmie kucēni jāslīcina, tikai žēl, ka savus slīcināt izdomāju ar universitāti, kurā tiešām gribu studēt.
Negāja jau nu tik briesmīgi, bet tas, kas man iesita ar āmuru pa pieri, bija caurmērā loģiski izrietošā apziņa par to, ka man nav nekāda sakara ar to savu nākotni, kurai gribu sekot.
Nu neko, tagad līdz trešdienai jādabū un jāpabeidz bakalaura darbs pilnīgi un galīgi, jo ir skaidrs, ka, lai cik es justos pārliecināta par noraidījumu, trieciens tas būs jebkurā gadījumā un iespējamība, ka es saglabāšu vēsu prātu un priecīgi turpināšu rakstīt un slīpēt, ir maigi izsakoties nereāla.
Protams, zināma patiesība, ka pirmie kucēni jāslīcina, tikai žēl, ka savus slīcināt izdomāju ar universitāti, kurā tiešām gribu studēt.
Negāja jau nu tik briesmīgi, bet tas, kas man iesita ar āmuru pa pieri, bija caurmērā loģiski izrietošā apziņa par to, ka man nav nekāda sakara ar to savu nākotni, kurai gribu sekot.
Nu neko, tagad līdz trešdienai jādabū un jāpabeidz bakalaura darbs pilnīgi un galīgi, jo ir skaidrs, ka, lai cik es justos pārliecināta par noraidījumu, trieciens tas būs jebkurā gadījumā un iespējamība, ka es saglabāšu vēsu prātu un priecīgi turpināšu rakstīt un slīpēt, ir maigi izsakoties nereāla.