Pastāstiet man par to pasauli, kur nav termiņu, bakalaura darbu un ellīgās sajūtas, ka kavē. Par to pasauli, kur negribas atgāzt galvu un kliegt. Par to pasauli, kur viss ir labi un mierīgi, un rokas stiepiena attālumā vienmēr ir jūra un klusums, un ir arī suns ar kuru izdauzīties, un tad tur ir arī tā zaļā zāle un miegains lietus, kas līst tikai silts. Pastāstiet man par to pasauli, kurā var sēdēt uz saules sakarsētiem akmeņiem un ievilkt plaušās īstu, pēc siena garšojošu gaisu. Man viņas ļoti trūkst.