Izgājšnakt sapņoju, ka esmu nopirkusi zirgu un gribu to turēt Kabilē, vecajā stallī, kas tā vien velk uz pussabrukšanu. Vecāmamma par to bija ļoti entuziastiska un visu sakopa tur un izveidoja zirdziņam smuku mājvietu un tā, un tur bija arī galdiņš, apklāts ar to galdautu, kādu izmantoja kādreiz un uz viņa stāvēja puķes, ieliktas cukurtraukā. Un man bija brūns zirdziņš ar melnām krēpēm un tas bija tik mierīgi un dabiski, ka man apsāpējās sirds. Un tad aukstajā, nemīlīgajā realitātē kaķis sāka laizīt maisiņu, F sāka bļaut uz kaķi un es pamodos un nebija neviena zirdziņa vai puķīšu un pat ne zili-baltā galdauta.