Izgājšnakt uzrāvos augšā 4 no rīta - šķiet, bija roka notirpusi un neļāva gulēt. Bet ne par to ir stāsts. Lai labāk iemigtu, man patīk domāt labas domas, iztēloties patīkamus scenārijus, bet šoreiz jutos tik nelaimīga, ka nespēju redzēt neko labu, ne mazāko gaismas stariņu.
Tagad nevaru saprast, vai tiešām tā jūtos konstanti, bet to sekmīgi slēpju pati no sevis vai varbūt tas ir tāds viens gadījums un vairs neatkārtosies un patiesībā joprojām esmu cerīgs cilvēks.
Tagad nevaru saprast, vai tiešām tā jūtos konstanti, bet to sekmīgi slēpju pati no sevis vai varbūt tas ir tāds viens gadījums un vairs neatkārtosies un patiesībā joprojām esmu cerīgs cilvēks.
