Rokas, kājas kā ledus, toties savadīju datus.
Skumīgi, no vienas puses ir nedaudz nogurums būt mūžīgajam studentam (un attiecīgi brīvo laiku pavadīt mācoties), no otras - nav ne jausmas, kā identificēties ar ko citu? Jauki būtu, ja Nezināmais būtu vēl tā pavairāk prātiņa iedalījis, mazāk darba būtu jāiegulda un tagad varbūt pat kaut kur būtu (piemēram, darbā par kuru maksā).
Skumīgi, no vienas puses ir nedaudz nogurums būt mūžīgajam studentam (un attiecīgi brīvo laiku pavadīt mācoties), no otras - nav ne jausmas, kā identificēties ar ko citu? Jauki būtu, ja Nezināmais būtu vēl tā pavairāk prātiņa iedalījis, mazāk darba būtu jāiegulda un tagad varbūt pat kaut kur būtu (piemēram, darbā par kuru maksā).