Mēs bijām Japānā - es, mana māsa, mamma, tētis un jau 11 gadus kā mirusī ome, kura šo braucienu bija noorganizējusi. Bet mēs nebraucām vienkārši uz Japānu, mēs braucām uz konkrētu viesnīcu un tur bija jāskatās Godzilla (kuru es nekad neesmu redzējusi)un viesnīcas pakalpojums bija nodrošināt pēc iespējas reālistiskāku sajūtu, tādēļ diennakti viesnīca šūpojās un bija drausmīgs troksnis un pa logu varēja redzēt zvīņainu monstru, kurš spēja lidot. Un es dabūju smadzeņu satricinājumu, jo biju pieliekusies pie atvilktnes brīdī, kad godzilla uzsita ar kāju un viss traki nolīgojās.
Nu jā, un pēc tam jau es nesapratu vairs vispār neko, jo bija evakuācija, bet godzillas vairs nebija un ārā spīdēja skaista saule, un es sēdēju uz dīvāna, kam bija lūpu forma un tas pats izplivinājās ārā pa durvīm, kamēr es sēdēju glītā pozā.
Oh, dear, oh, my.
Nu jā, un pēc tam jau es nesapratu vairs vispār neko, jo bija evakuācija, bet godzillas vairs nebija un ārā spīdēja skaista saule, un es sēdēju uz dīvāna, kam bija lūpu forma un tas pats izplivinājās ārā pa durvīm, kamēr es sēdēju glītā pozā.
Oh, dear, oh, my.