Šodien no rīta gājām uz Centrālo staciju pirkt braukšanas kartiņas sabiedriskajam transportam un noīrējām velo. Braucām uz pilsētas dienvidos esošu parku, kas ir īpaši draudzīgs riteņbraucējiem un aizbraucām uz ziemeļiem un nonācām parkā, kas bija Amsterdamas līmenī draudzīgs riteņbraucējiem. Jūtos kā viena liela pretruna.
Riteņbraukšanas kultūra tur vispār ir līmenī. Ielas hierarhijā, velosipēdists ir pāri visiem. Visos krustojumos, kur nav luksofora, ja tev ir velo, laid tik pāri. Automašīnas ir zemākais līmenis, pat gājējiem ir vairāk tiesību. Un nav jau tikai tā, ka ir daudz veloceliņu. Daudzviet uz ielām arī veloceliņi ir sadalīti pa joslām - katrs virziens savā ielas pusē. Pabraucu garām parka ieejai, dabūju braukt apkārt kvartālam.
Nu jā, tīk jau man te. Tikai tās debesu puses vajadzētu iemācīties.
Riteņbraukšanas kultūra tur vispār ir līmenī. Ielas hierarhijā, velosipēdists ir pāri visiem. Visos krustojumos, kur nav luksofora, ja tev ir velo, laid tik pāri. Automašīnas ir zemākais līmenis, pat gājējiem ir vairāk tiesību. Un nav jau tikai tā, ka ir daudz veloceliņu. Daudzviet uz ielām arī veloceliņi ir sadalīti pa joslām - katrs virziens savā ielas pusē. Pabraucu garām parka ieejai, dabūju braukt apkārt kvartālam.
Nu jā, tīk jau man te. Tikai tās debesu puses vajadzētu iemācīties.