Saskaņā ar F, es esmot izveidojusi paternu - tiklīdz kaut kur jāiet, tā saslimstu. Es, protams, oponēju, bet fakti ir un paliek fakti un kopš trešdienas vakara guļu gultā ar iesnām, iekaisušu kaklu un ceļojumiem dažādās dimensijās. Vienlaikus man pirmdien ir eksāmens, kur daļa atzīmes būs prezentācija, kurai viss ko esmu izdarījusi ir - savākusi materiālus, jo ir trīsdesmit septītā plakne, kas neatlaidīgi rāpjas uz augšu un galīgi nepalīdz lasīt angliski par geštaltterapiju, nemaz nerunājot par loģisku secinājumu izdarīšanu. Ā, un otrdien ir jālido uz Nīderlandi, kas ir ceļojums, kuru gaidu kopš biļešu iegādes brīža, tādēļ dotajā brīdī līdz mielēm ienīstu savu nīkulīgo organismu, kurš nevarēja paciesties pāris nedēļas un saslimt TAD.
Plakne mani ir novedusi arī pie dialoga ar kaķi. Piemēram, kaķis pacēlies pakaļkājās pie krāsns un mauro.
M: Čiko, tu nevari tur uzlekt!
Č: Mjau? (Kāpēc?)
M: Jo tas ir pārāk augstu.
Č: [nolec no skapīša] Prrrr... (ej ka tu!)
Labi, kamēr vēl neesmu uzrāpusies pati uz krāsns, vajadzētu vismaz uztaisīt kaut kādu struktūru par geštaltterapiju.
Plakne mani ir novedusi arī pie dialoga ar kaķi. Piemēram, kaķis pacēlies pakaļkājās pie krāsns un mauro.
M: Čiko, tu nevari tur uzlekt!
Č: Mjau? (Kāpēc?)
M: Jo tas ir pārāk augstu.
Č: [nolec no skapīša] Prrrr... (ej ka tu!)
Labi, kamēr vēl neesmu uzrāpusies pati uz krāsns, vajadzētu vismaz uztaisīt kaut kādu struktūru par geštaltterapiju.