Lobstrominous

Lūk. Esmu gulējusi kopā pa minūtēm salasot labi ja stundu. Un neba nu tāpēc, ka party hard, nē, izrādās mans organisms vairs nevelk kafiju...

Vienvārdsakot, vakar izdzēru tasi mochas (kas tad tā vispār pa kafiju?!) un sirds aizspkaikoja pa gaisu. Nē, nu ko, nu. Likās, ka būs jāizvemj asinsriti. Neizvēmu. Tā vietā sadzēros tabletes un pilienus, nodzinu pulsu līdz 80 sitieniem minūtē un izsvītroju kafiju no savas dzērienu kartes.

Tagad tikai jāizdomā, kā bez kafijas noturēt acis vaļā, jo neesmu gulējusi, jo dzēru kafiju. Damn.

Un tad es tā reizēm pie sevis domāju, kā īsti ir - vai eksistē sakritības vai mēs viņas vienkārši ieraugām?

Piemēram, šodien man paredzēts iet uz praksi. Atraksta viena kliente, ka netiek tomēr šodien. Sazvanu otru klienti, viņa arī netiek šodien.

Jautājums ir - vai eksistē kaut kādas likumsakarības un man laiciņu, lai izgulētos, izkārtojis ir kaut kas ārpus manas kontroles, vai arī es šo sakarību esmu saskatījusi pati, bet patiesībā tā neeksistē.

Man bija klases biedrene, kura tagad zvērināti tic astrologiem, jo viņai padsmitu gados pateica, ka viņa apprecēsies 22 gadu vecumā. Apprecējās arī. Aber vai tad tur zvaigznes pie vainas vai tas, ka viņa uz to ir neapzināti gājusi?

Lūk, es tad tagad gaidīšu to savu gados vecāko tumšmati, kam mani nākamgad būtu jānoprecē.