Jā, lūk, man pēdējā laikā tāds sapņains nogurums braucot sabiedriskajā transportā, kad domāju par dzīves jēgu un mēģinājuma-kļūdu metodēm savā dzīvē. Jaunākā mācība visam mūžam - ja tu svētdienas rīta izvēlies braukt ar autobusu, nekad, uzsveru, nekad, neizvēlies autobusu, kam galapunkts ir kapi. Pretējā gadījumā tiksi iespiesta kā tāda vientuļa zemene rozīņu-biezpiena kūkā. bet pensionāri jau arī ir cilvēki un kad vēl braukt ar autobusu, kā svētdienā ap 10, vai 15 vai pirmdienā ap 8, vai jebkurā citā dienā jebkurā citā laikā. Vienlaikus, Jaunciema kapu autobuss bija praktiski tukss, khm...
Man patiesībā sobrīd galvā liels mikslis ar dzīves mācībām, to starp nekā neatliksana uz pēdējo brīdi, nestrādāsana klientu apkalposanas sektorā etc., etc.
Melot gan beidzot jāiemācās bez sirdsapziņas pārmetumiem.
Man patiesībā sobrīd galvā liels mikslis ar dzīves mācībām, to starp nekā neatliksana uz pēdējo brīdi, nestrādāsana klientu apkalposanas sektorā etc., etc.
Melot gan beidzot jāiemācās bez sirdsapziņas pārmetumiem.