Lobstrominous

Šodienas pērle no kursa biedru prezentācijām:

"Skala bija sagatavota pēc vairāku gadu izmantošanas Havajās uz dažādām etniskajām grupām".

Ar 2. janvāri iestājos Gaiļezerā, lai uzsāktu staru terapijas kursu. Man nebija ne jausmas, kas sagaidāms. Pārāk daudz informācijas par to nav, ja godīgi un tā pati ir pretrunīga. Visvairāk gan iepriecināja ģimenes ārste - nekādu saldumu, nekādu ogļhidrātu, pa kilogramam ābolu katru dienu.

No way.

Bet šoreiz mazāk gribu stāstīt par notikumiem ar mani, kā par to, kas lika pieņemt lēmumu staru terapiju tomēr uzsākt un turpināt, un pabeigt.

Šoreiz palātā bijām trīs: es, kāda guloša krieviete un skolotāja no Liepājas apgabala. Es ierados visai negribīgi, pilna pārliecības, ka man to nafig nevajag, jo iekalcinējies taču un kur nu tad kāda sliktā šūna būs palikusi. Bezjēdzīgs pasākums. Nē.

Dzirdēju ārsti runājam ar skolotāju par staru un ķīmijterapiju, saņēmu drosmi un apjautājos pašai skolotājai, ko tad īsti tie briesmoņi ēd. Neesot tik traki, jo īpaši stari, tikai nogurst un ēst gribas. Procedūra nesāpot, mazliet atgādinot magnētisko rezonansi, bet ne tik trokšņaina. Un tad viņa pastāstīja pati par sevi.

Septembrī bija veikta galvas operācija, izņemts mazmazītiņš labdabīgs audzējs, viss jauki un kārtībā, atveseļošanās un... divus mēnešus vēlāk - paralizēta kāja, galva vaļā un tur - audzējs, 4. stadija, izaudzis divu mēnešu laikā, agresīvs. Bija no labdabīgā pāris šūniņas palikušas pāri. Skatījos viņā lielām acīm. Ceturtā stadija, ķīmijterapija, staru terapija, manās ausīs tas izklausījās kā nāves spriedums, bet viņa bija tik mierīga, tik dzīves pilna, tik gatava par sevi pastāvēt un cīnīties. Un tas bija maziņš, labdabīgs audzējs.

Otra sieviete, gulošā, bija krietnos gados un gluži jukusi. Viņa dziedāja, runāja ar sevi, runāja ar Dievu, centās izrāpties no gultas, atteicās ēst, rāva nost drēbes. Metastāzes. Neglābjama.

Pateicu ārstei, ka plānoju staru terapiju paciest labi un pierunāju mani izrakstīt pēc divām dienām ierasto minimums trīs vietā. Neesmu izlaidusi nevienu reizi no plānotajām 23, šobrīd palikušas pēdējās 6.