Prieka nav, bet acis mirdz
Drūmi. Atceros to, kādai man pareģoja būt. Vēl jau ir laika, bet viss šķiet pazudis uz eatgriešanos. Īsāk sakot - atceros Zhanettes laikus. Palasīju mailus par manu mājaslapu. Komentārus delfos. Tā, ar vēsu prātu.
Atceros vecās dienasgrāmatas. Kopā kādas 7 bija. 5 sadedzināju. 2 izglābās, bet tikai tādēļ, ka tobrīd bija nomaskējušās zem mācību grāmatām. Šovakar man ir tieshi 0,23% žēl, ka to izdarīju.
Grūti dzīvot, ja ienīsti.