Lobstrominous

Rīt ir pēdējā starošanas diena. Esmu jau dīkusi par izkritušajiem matiem, bet pašu staru terapiju paraudāt sanācis vēl nav.

Kas īsti tas ir pa zvēru un ko ēd? Savās mantrausīgajās rokās dabūju grāmatu par radioloģiju asistentiem, lai gūtu aptuvenu priekšstatu par notiekošo. Neko daudz nesapratu, bet tomēr priekšstats radās. Tātad, pamatideja: tiek raidīts iepriekš precīzi nomērīts stars (gray) iepriekš precīzi nomērītā un noteiktā vietā. Raidītā stara stiprums, apstarošanas ilgums un starošanas daudzums ir atkarīgs no audzēja. Pamatideja: 0,1-1 grejs iznīcina šūnas DNS, 1 grejs - iznīcina šūnas olbaltumvielas. Negatīvais aspekts tā kā būtu fakts, ka iznīcinātas netiek tikai ļaundabīgās šūnas, līdzi "paķer" arī labās šūnas, taču tās laika gaitā atjaunojoties. Starošanas ilgums un skaits ir atkarīgs no greju skaita vienā reizē. Tā kā man tas pienākas vien profilaksei, pats stars raidīts tiek tikai vienu minūti, vairāk laika aizņem aparāta pielāgošana, taču palātas biedrenei tās bija visas desmit minūtes (parasti: 3, 5 vai 10 minūtes).

Atzīstos, no teorijas visā šajā pasākumā skaidrs ir tieši nekas. Arī grāmatiņa līdzēja vien tik daudz kā par šūnām izlasīt un smukās bildītes apskatīties. Daktere arī kaut ko pratās pastāstīt, bet tajā brīdī jau esi tik pārbijies, ka viņa varētu arī par dārzkopību runāt.

No empīriskā skatu punkta jau mazliet skaidrāks redzējums. Viss sākas ar topogrāfiju/kartogrāfiju. Tevi nogulda uz galda, liek iekārtoties ērtā pozā un tad uz galvas uzklāj tādu kā uzkarsētu rūtainu palagu, kas cieši piekļaujas galvai un sejai. Pārbīlis biki, jo netiku pabrīdināta, bet nu neko, siltums patīkams, miegs tāpat nāk. Pagulēju, līdz palags sacietēja un pārtapa manas galvas kopijā. Saņēmu komplimentu par deguna formu, forši. Turpinājumā tipinājām uz nākamo kabinetu, kur ar visu jauniegūto masku tiku piekniedēta pie galda un sabildēta.

Pirmā starošanas reize bija visnepatīkamākā. Vispirms caur garu zigzaga gaiteni tiku ievesta telpā ar videokamerām, monitoriem, garu galdu un galda galā - pats nozīmīgākais aparāts, kas man lika justies kā gatavojoties lidojumam kosmosā. Tiku noguldīta uz galda, bija jānovietojas tādā pat pozā kā kartogrāfijas brīdī un tad tika likta maska. Maska ir kā otra āda. Tā cieši pieguļ, parādās klaustofobiskas izjūtas un jau nākamajā brīdī tu jūti, kā tiec piekniedēts pie galda. Galva ir nofiksēta, sāk trūkt elpa, panika, panika, panika. Bet tu sakot zobus un saņemies. Acis atvērt nevari, tikai jūti kā apkārt "šiverē" cilvēki, kaut ko runā, groza, kustina, vien asistente pie auss nosaka: Viss būs kārtībā, tas nesāp. Tad savi pieci kāju pāri aizdipina un tu paliec viena milzīgā telpā, kur tev aiz muguras kā izliekts rags stiepjas aparāts. Tad ir troksnis, visādas skaņas, ar pakausi jūti, ka aiz muguras kaut kas kustās un grozās, tuvāk un tuvāk, attālinās, tad jau ir atkal pie auss. Sāc iekšēji smilkstēt, tad sajūti staru. Viņš nesāp, patiešām, nu, it kā cigareti nodzēstu pret ādu, bet tas tā īsu brīdi. Mazliet nosmird pēc svilušiem matiem. Skaiti pie sevis līdz simts, līdz piecsimts, līdz tūkstots. Neviens nenāk, varbūt ir sācies atomkarš un es tagad būšu vienīgā izdzīvojusī? Nē, atveras durvis, troksnis, soļi, kāju dipoņa. Bet vēl masku neņem nost, kaut kas tiek līmēts, kaut kāda darbošanās, tiek vilktas zīmes uz maskas. Un tad klikšķi, ka sliecina, ka masku pamazām atsprādzē. "Vēl paguli". Guļu, izrādās galds pacelts uz augšu un līdz zemei tagad kāds pusotrs metrs. Guļu. "Drīksti celties". Pieceļos, apdullums, dīvaina garša mutē. Uzvelku zābakus, atvados, eju. 40 minūtes, bet tā esot pirmajā reizē, kad notiek visa mērīšana. "Nākamreiz būs ātrāk", saka asistents, kas aiz manis nodezinficē galdu.

Otrā starošanas reize BIJA ātrāka. Nedaudz. Kaut kādi mērījumi nojuka, nācās atkārtot. 25 minūtes. Daudz skaitļu, daudz ieelpu-izelpu. Dīvaina garša mutē. Bet vairs nesvilst un neož pēc deguma. Tikai dikti trūkst spēka, nāk miegs un ēst gribas kā trakai.

Šodien ieplānota 22. reize. Esmu jau iepraktizējusies, viena starošana aizņem 10-15 minūtes. Uzsēdies uz galda, nu jau daudz maz zini, kur tieši jāsēžas. Atlaidies, tev uzliek masku, galds pakustās, aparāts pagrozās, stars paīd un tu tikmēr mazliet pasnaud vai skaiti pie sevis dzeju vai atkārto spāņu valodas darbības vārdu konjugācijas. Lietderīgi izmantots laiks. Nogurums, dīvaina garša mutē, ēst gribas kā trakai. Tas gan. Viegli apsvilusi galvas āda, mati pakrituši vietām. Bet vēl tikai divas reizes.