Lobstrominous

Šodien esmu tikusi pie īpaši melni melnajiem. Nav forši aptvert, ka principā esi apstājies kaut kādā vienā punktā un tagad ir izvēle - turpināt tādā pat garā un justies nožēlojami, vai arī nogriezties un justies līdz mielēm nelaimīgi. Un, visticamākais, nožēlojami.

Arvien biežāk man uzmācas doma, cik labi bija būt nepilngadīgai, kad tik svarīgas lietas kāds izlēma tavā vietā un tu varēji brīvi tam pretoties un neveiksmes gadījumā vainot lēmuma pieņēmēju.

Muļķības!