Lobstrominous

Kad man bija 3 gadi, es no rīdzinieces kļuvu par kurzemnieci un veikli vien jaunajās mājās iedzīvojos labākajā draugā. Viņš bija trīs dienas vecāks par mani, dzīvoja blakus dzīvoklī un spēja izrunāt "r" burtu. Mūs abus vienoja mīlestība pret grāmatām, spēles un klaidoņa gars. Bijām nešķirami līdz otrajai klasei, kad abi pārcēlāmies uz skolu Kuldīgā un tad nebija stilīgi draudzēties ar puikām. Tā arī tas ir palicis līdz šim un tā lielā draudzība izjuka.

Šovakar atkal nevarēju aizmigt un atcerējos, kā savulaik katru vakaru atvadoties viens otram skaitījām "Dusi saldi, sapņo jauki, rītā priecīgs piecelies"