Lobstrominous

Šodien sēdēju un rakstīju diskusijas sadaļu un mani pārņēma sajūta, ka - kāda jēga? Nekas jauns netika atklāts, tikai apstiprināts kaut kas, kas jau ir pētīts (un ar augstākas kvalitātes mērījumiem).

Tas viss manī atkal izraisīja veco jautājumu - cik daudz jauna vispār vēl šajā nozarē ir iespējams atklāt? Jo būtībā, mēs jau būtiskās lietas zinām, ir zudusi tā enigma.

No kā attiecīgi izriet nākamais jautājums - vai es gribu savu dzīvi pavadīt kā viduvēja līmeņa pētnieks, kas akadēmiski ir spējusi tikai reproducēt jau veiktus pētījumus, bet ne radīt ko oriģinālu, jaunu?

Reizēm gribētos to ambiciozitāti drusku zemāk nolaist, bet ko darīt, ja iekšā ir dzinulis, ka vajag vairāk, augstāk, tālāk, labāk. Ko darīt, ja gribas būt savā jomā tam cilvēkam, pie kura vēršas vispirms un kura pētījumus lasa vispirms?

Laikam jau jāsāk ar diskusiju rakstīšanu.