Lobstrominous

Es pati nesaprotu, kā, bet izdzīvoju. Pēdējā nedēļa sastāvēja no viena vienīga vārda - stress. Un, atzīšos, piektdien plkst. pus17 apsvēru domu apgriezties otrādi un aizbēgt, lai paši tiek galā.

Bet tā vietā savā dziļajā apzinīgumā tomēr uztaisīju visu, kas bija jāuztaisa (beigās sapratu, ka man tomēr jāizvēlas ātrums pār kvalitāti), kaklu izrunāju pilnīgi sausu un sejas muskuļi no nemitīgās smaidīšanas liekas gluži cieti.

Ņemot vērā, ka cēlos sešos, pirms pasākuma vēl bija lekcija (kur bija jāprezentē gala darbs) un sapulce (kurai neko nebiju sagatavojusi un kura ilga pusotru stundu), neesmu vairs droša, ka pastāstīju arī kaut ko, kas atbilst patiesībai. Bet es arī vairs nebiju droša par to, kā mani sauc.

Bet Zinātnieku nakts ir pārdzīvota un es izdzīvoju.