Lobstrominous

Šodien tajā vietā, kur man parasti ir prieks, ir liels, melns caurums, kurš staipa savus taustekļus manā galvā un vēderā. Metastātisks caurums. Šodien arī ir tā diena, kad pamanīju, ka melnais caurums aizveras ciet brīdī, kad strādāju. Acīmredzot man ir tik milzīgas bailes pašai no sevis, ka esmu spiesta pārvērsties darbaholiķē, lai izdzīvotu.

Bet, tā vietā, lai ar to strādātu un turpinatu dzīvi ar psihoterapiju, izvēlos palikt pie darbaholisma un aktīvas, darbīgas dzīves ar neregulāriem veģetatīvās distonijas periodiem. Drošs paliek nedrošs. Lai jau brūk tas pamats zem kājām, galvenais sev tajā brīdī neskatīties acīs.