man liekas,ja es kādam to stāstītu mani noturētu par iedomīgu egoisti vai kaut kā tā.patiesībā pie dirsas,man trīc rokas,un kopš šodienas es miljons procenti esmu pārliecināta,ka man jāuzticas tam ko saka mana sirdsbalss un ko es jūtu.. un tik stipri jūtu,ka šodien atceroties to ko jutu man paliek pašai bail no tā.kā es tik precīzi varēju to just un zināt?ne jau aiz tā,ka es būtu izdomājusi,ka tam tā jānotiek,bet es jutu katru brīdi,kas notiek ar šo cilvēku.līdz pēdējam.līdz pēcpusdienas zvanam kas visu apstiprināja. man trīc rokas,sirds,birst mazas asariņas,jo es neesmu pārsteigta,jo es taču jutu jau.