mīlestība pastāv bez naida.

tā pirmā, kurai ir pretstats - nav mīlestība

(Reply to this) (Thread)

ilgi domāju par Tavu rakstīto.nezinu kāpēc tas tā nodarbināja manu prātu.
radās tādi jautājumi- kas tad ir mīlestība?kas ir naids?vai pretstati?ir vai nav mīlestība?vai vispār ir?
man šķiet, ka mīlestība un naids ir uz viena plaukta novietojami,jo tik stipri,cik Tu vari kādu mīlēt,tik stipri ari nīst.jo
no kā tad rodas naids?nīst var tikai cilvēku pret kuru ir stipras jūtas.paziņu Tu taču nenīstu?uz viņu var dusmoties,bet ne nīst,jo naids ir dziļas jūtas,emocijas.
es nezinu vai nīstu,man vienkārši Ruta(super cilvēks) pateica šo rindiņu par mīlestību un naidu un man tas kaut kā iesēdās tāpēc to uzrakstīju.manī nav naida,
tikai neveselīgas dusmas.man šķiet,ka ļoti pamatotas,bet lai paliek.

all I ever wanted
all I ever needed
is here in my arms

tas ir uz visu mūžu.. kā tādus vardus var uzrakstīt bez jūtām?ko?
šie vārdi ir viens no maniem dusmu iemesliem, patiesībā.cik vienkarši,vai ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu redzi tā varbūt ir tikai vārdu spēle. kad ir mīlestība - naids izpaliek.. ir naids nav mīlestības. reizē šie abi nevar pastāvēt, bet var būt, var. notiek jau brīnumi uz pasaules :) naids īstenībā ir kaut kas līdzīgs skaudībai - es to no sevis esmu izpreperējis, tici man daudz ir justs gan viens, an otrs. ļoti ritmiski es nolēmu nokāpt no šīs "platformas" un tagad šaujāsprātā doma pēc domas - nezinu vai tev tas varētu būt interesanti, bet redzi mīlestībai ir zināms sakars ar iekāri un vēlmi pēc tā, kas jau ir tevī, bet vēl nav iegūts taustāmā veidā. junga arhetipi. anima - animus. tātad tu apriori izdomā cilvēku, kas būs tevī un kādas sajūtas jūs sagaida, tomēr ne vienmēr tā notiek.. iemīlēšanās ir narkotisks process. izdalās ķimiski savienojumi, kas leik šauties debesīs, jo beidzot tev ir viņš. tam nav pretstata. <-> šiem kolosālākajiem dzīves mirkļiem īpaši, ja esi vēl bērns.. kāds biju es un arī Tu droši vien tajā laikā. īstajā. pēcāk mēs jau sastopamies ar kaisli un iekāri. ģimeniskāku modelīti. cilvēks kļūst par lietu. (..) un tad kad tev viņa vairs nav, var raudāt par pirmajiem mirkļiem bet patiesībā, varbūt, mēs tikai jūtamies pilni ar indi tapēc, ka vairs nav kaut kā, kas varbūt kādreiz būs citiem :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā,jā tev tasinība,ka ir vai nu mīlestība vai naids.abi reizē nu nekādi nevar būt,bet tā mīlēšana var novest pie tā naida,tad ja Tev kaut vai tikai šķiet,ka tas cilvēks tev dara apzināti pāri..bērns vēl manī noteikti dzīvo.tapēc jau tā sāp.
kapēc cilvēki raud ja kāds viņu pamet tā pat vien vai aiziet no šīs pasaules pavisam?man patīk atbilde uz šo jautājumu-tapēc,ka viņam sevis vienkārši žēl..

(Reply to this) (Parent)