Cirmuļa atklāsmes

kaut kādās ziņās nesen vēstīja, ka cilvēki mūsdienās strādājot stipri vairāk nekā agrāk.
vispār es personīgi tur nevaru neko iebilst - būdams darbaholiķis.
un esmu sapratis dziļu domu:
brīvo laiku ar visām ar to saistītajām lietām nevar aizstāt nekāda nauda.
tāpēc nākamā apņemšanās - mazāk strādāt. varbūt tā man vēl izdosies kļūt par cilvēku.

šodien nenopūlēšos pats diženas frāzes izdomāt - ir jau daudz kas pateikts. mans šodienas moto:

Ronis naidu neglabā,
Ronis ielec āliņģī,
Ā-a, ū-u,
ielec arī sesks.

šodien darbā mana intrigu pinēja kolēģe atgādināja, ka pasaulē ir cilvēki, kuriem vienkārši velk uz kašķi un kuri pēc definīcijas tomēr NAV raksturojami kā labi cilvēki - un to viņa izdarīja plati smaidot man sejā, bet pēc pusstundas citai kolēģei nozākājot mani lupatās, turklāt vēl nogānot manis padarīto darbu un apgalvojot, ka viņai nācies manā vietā visu darīt (informācijai - tā nav taisnība).

satraucos par to ilgi, līdz tik tikko cibotāja engine ieraksts par cilvēka cienītajiem cilvēkiem man lika aizdomāties, ka svarīgs ir tikai to cilvēku viedoklis, kurus mēs cienām. un tik tiešām - kamdēļ gan man vajadzētu satraukties par tāda cilvēka komentāriem, kuru es nekādā veidā neesmu spējīgs uzskatīt par labāku nekā es un kura prāta spējas manuprāt nav pietiekoši izcilas, lai mani kritizētu? vēl jo vairāk - kamdēļ satraukties par meliem? esmu visu darījis pēc labākās gribas un ar labākajiem nolūkiem, tāpēc mana sirdsapziņa dus mierīga. savā profesijā nebūt neesmu sliktākais pārstāvis, tāpēc arī no darba neaiziešu šā iemesla dēļ. ja nu kādu šie nelabvēlīgie komentāri būs ieinteresējuši, attaisnošu savu reputāciju bez kavēšanās un bez problēmām.

tāpēc es par to nesatraukšos vairs. nav vērts. :)

painful
the moment
when the egocenter floats away from me.
it's hard being one of the people.

I can't help feeling about nations the same way I feel about their representative individuals. That's where we get the stereotypes from.

For instance, I don't like Italians - they seem to be silly, pushy and quite dumb in general.
The Spanish seem energetic and alternatively thinking to me, and pleasant people in general.
Americans are nothing to like or dislike because they're not real people at all - there are too many movies about them.

I'm only confused about Russians really - probably that's because I've met more than one of them in my life.

vakar biju tiešām uzvilcis abas zeķes kreisās (burtiski, patiešām), un gāja man draņķīgi.
šodien pacentos sameklēt ij kreiso, ij labo - varbūt ies vismaz pa vidam.

our anger fades.
our weakness is subdued.
but our guilt lives with us forever.
and it is the worst worm of all those that feed on the human soul, for there is nothing you can do to make it disappear and it is you yourself who has created it.

I just have to remind myself: there are no good people or bad people, just people, we are all people here, all the same, no good no bad, just people.

and then them bitches come nagging me...

man tikko pārmeta, ka es nedarot sava priekšnieka darbu.

MAN, cilvēkam ar izslavēti precīzu gramatisko izpratni un pat kritiskākajās situācijās no stulbuma glābjošu loģiku, cilvēkam ar neitrālāko smadzeņu podu kantorī, MAN! pārmeta slikti uzrakstītu latviešu valodas tekstu - kad es to turklāt tikai iztulkoju, lai jau nu būtu pēc iespējas precīzāk. ellē ratā, es saku!

es esmu aizvainots līdz sirds dziļumiem.

bet vienlaicīgi jūtu, ka tas ir visai tiešs mājiens pievērsties cienījamai mūka dzīvei. Buda mani nekritizēs. Lai reinkarnētos, nav vajadzīgs nekādu sabiedētu, sīku liekuļu viedoklis.

nu forši.
esmu iekļuvis vecuma grupā "23-35".
kaut kādas aptaujas jau tas neinteresē, bet man gan ir liela atšķirība, vai tie ir 23, vai arī 35.
kāds par mani četrus gadus vecāks draugs visu laiku greizu aci lūr uz mani, jo es esot "jauns". jap.

bet doma šoreiz tāda - es gribu būt viens no tiem hipijiem, kuri arī astoņdesmit gados jūtas piecpadsmitgadīgi. teiksiet: izskatās smieklīgi? nu tad nāciet un manā vietā arī dzīvojiet. :P

Reizēm gadās, ka lietišķi darījumu cilvēki neatbild uz kādu nopietnu jautājumu visu dienu - vai arī vairākas dienas - un man tad piemetas tipiskā mākslinieku vaina, proti, man sāk likties, ka šiem cilvēkiem nav paticis manis izdarītais darbs un viņi uz mani personīgi par to ir apvainojušies. Lieki teikt, ka lietišķie darījumu cilvēki tā dara daudz retāk, nekā es viņus par to turu aizdomās. Turklāt es nemaz neesmu mākslinieks.

mans pēdējā laika hobijs - iztēloties kolēģu un citu nopietnu darba cilvēku sejas orgasma laikā.
perversi? nezinu, bet smieklīgi - pilnīgi noteikti!

starp citu, visiem cilvēkiem nemaz nav tādas sejas, kuras varētu iztēloties šādos pasākumos... varbūt visi cilvēki nav tam nemaz radīti...

my speech fails me today.

līdz šim brīdim (sākot no deviņiem rītā, kad es bildu pirmo vārdu šodien) esmu pārteicies aptuveni 20 reizes (+/- 2).
Zigmunds saka, ka tas par kaut ko liecinot.

es cieši ticu, ka visi meli agrāk vai vēlāk nāk gaismā un rada dziļi nepatīkamas problēmas to radītājiem.
tāpēc es cenšos nemelot.
jo īpaši gadījumos, kad mani lūdz to darīt.
ar patiesību tik un tā var tālāk tikt - vismaz pa manu celiņu.

I live a complete life. with my internet, radio, and the tv - they provide me with everything to never need a life of my own.
my four square meters of living area are perfectly sufficient to accommodate all these, and me in the middle.
I also need about 2 square meters for sleeping in horizontal position, a shower and a toilet.
and that's about it. eight square meters in total.
I live a complete life.

E.Veidenbaums savulaik rakstīja tādus dziļi emocionālus aizskarta intelektuāļa dzejoļus. šodien par viņu aizdomājos, par viņa saaukstēšanos un pie ratiem skriešanu... varbūt viņš bija tāds jauks studentiņš - briļļains un romantiski apcerīgs, un reizēm vēl dzeju rakstīja kaut kur zem ozola nosēdies droši vien... un meitenes teica: -skat, reku Edžiņš nosēdies atkal,- un ķiķināja...

starp citu, labdien atkal!

es ņemu atvaļinājumu no blogošanas.
gadījumam, ja gribēsies rakstīt, nēsāšu līdzi bloknotu un glīti rakstošu pildspalvu, bet šeit es ceru dažas nedēļas neko nerakstīt.
pašreizējā manas personības analīze šeit nav nesusi vēlamos rezultātus, esmu kļuvis nomākts, un ceru to risināt vai nu ar praktisku dzīves mainīšanu, vai arī vēršanos pēc profesionālas palīdzības.
paldies par uzmanību un paldies par interesantu blogošanos.
atā!

vispār nav tik slikti, kā es mālēju - noteikti ir labāk.

varbūt esmu tikai skaudīgs.

reku, tepat aiz sienas runājas kolēģi franciski, un es tieši padomāju: "sīkie draņķi, kāpēc viņi tik labi zina franču valodu, bet es tikai šā tā saprotu, ko šie vervelē.

(starp citu, franču valodā - pretstatā citām "svešvalodām" - lamuvārdi tiešām izklausās rupji. angļu "fuck" ir rupjš tikai tad, kad aiz tā stāv naidā pārvērsts ģīmis, bet franču "merde" - tas ir kā samazgas makaronu šķīvī pat tad, kad to pasaka pilnīgi neitrāli)

īsi sakot. manas evolūcijas apstāšanās ir izraisījusi nepārvaramas morālās grēmas.

vakar atklāsme nāca, ka man ir brīnišķīga dzīve, kurai ar mani nav nekāda sakara.
lūk, še tev.

tas viss, protams, tāpēc, ka man nav dzīves mērķa. bet es vispār neredzu šajā pasaulē nevienu mērķi, kas būtu gana augsts, lai es to censtos sasniegt. pat lietojot metodi "ko es gribu būt sasniedzis 60 gadu vecumā" - nekā tāda nav. tātad man ir lieluma mānija.
še tev vēlreiz.

ilgi domāju, vai [vecā labā] neatbildētā mīlestība ir kaut jebkā vērta. vēl jo vairāk, es arī nosodu t.s. kaklā kāršanos un nīkšanu pēc kāda, kas uz tevi nemaz neskatās. tā ir zemošanās, no kuras nevienam nepaliek labāk - paliek tikai sliktāk abiem.
un tad tomēr pats gluži nemanot esmu bijis spējīgs uz to miermīlīgo atkāpšanos, lai tikai "objekts" būtu laimīgs.
zinātnisko pētījumu praksē tas nozīmētu, ka man jāatzīst, ka tas ir spēks, ar kuru jārēķinās.

ak jā, un starp citu - man liekas, ka TV u.c. kaitēkļi ir pārmērīgi novienkāršojuši šo lietu. nav jau tā, ka vajadzētu sarežģīt, bet, piemēram, vieni paši balti zobi liek svešiem cilvēkiem tūliņ bučoties... nu, atvainojiet, bet tas izraisa vienlaicīgi šoku un mazvērtības kompleksus.

Garastāvoklis:: skeptisks