Cirmuļa atklāsmes - 6. Maijs 2008

salasījos par acu slimībām, http://www.visionexpress.com/eye-health/eye-science, galīgi sabijos - šādas tādas migliņas un sāpītes jau visu laiku gadās, bet, no otras puses, savu glaukomu neredz, kā smejies... nervozi smejies...

un vēl man jāmācās. nopietni. ne tikai par acīm, bet arī par būvniecības lietām. vajag. un gribas. tas ir labi. slikti ir tas, ka nav īsti, kur to mācīties. pilna laika dienas studijām es nekvalificējos dēļ pilna laika dienas darba, bet neklātienē to, ko man vajaga, nemāca. še tev vēlreiz, uz to mūžizglītību.

šodien tik auksts, tik auksts - uzliku šalli un uzvilku džemperi pusdienas pārtraukumā. jā! un man vienalga, ka ir pavasaris un man būtu jāstaigā puķotās vasaras drānās no plānākā zīda! man salst!

oj, un kā atcerējos - karstu vecā tipa kafiju, smagnēju un aromātisku, ar treknu pienu un sulīgu cukuru - tādu, kas liek atcerēties mājās taisīto saldējumu, īstu, dzeltenu īsta krējuma saldējumu, kuru vajadzības gadījumā var noturēt par sviestu, pēc vanilīna smaržojošu, akmenscietu saldējumu - un tad vēlreiz to kafiju... oj, sailgojos...

aj, nezinu, kas man... aizdusa vai hroniska personības krīze...
un čo ta man liekas visi cilvēki tik nesmuki, tik nesmuki! un vēl citi dumji, un vēl citi draņķi... par tiem draugiem un radiem tuvākiem labāk vienkārši nedomāju, lai nav jāieslīgst vēl arī attiecību analīzē, bet citādi... nu negribas man šobrīd nevienu sev iepaticināt...

un vēl es padomāju par tām ģimenēm, kas standarta anekdošu prototips - kur sieva lamājas un pūšas nepārtraukti uz vīru, bet vīrs rūc un velkas "makšķerēt" katru vakaru - nu, vai tad man ko tādu lai gribētos? nu takš kad nea. labāk sēžu viens. tamdēļ jau tās "ģimenes" tādas ir, ka "bail bija vienam mūžu nodzīvot".
smagi ta smagi, ko tur teikt, bet labāk vienam smagi nekā diviem smagi - dalīta bēda varbūt arī ir pusbēda, bet dalīts rūgtums ir dubults rūgtums. tā lūk, rozīt.