Cirmuļa atklāsmes

oj, un kā atcerējos - karstu vecā tipa kafiju, smagnēju un aromātisku, ar treknu pienu un sulīgu cukuru - tādu, kas liek atcerēties mājās taisīto saldējumu, īstu, dzeltenu īsta krējuma saldējumu, kuru vajadzības gadījumā var noturēt par sviestu, pēc vanilīna smaržojošu, akmenscietu saldējumu - un tad vēlreiz to kafiju... oj, sailgojos...

kārtējo reizi
sailgojos

šoreiz
pēc plastilīna
lipīgiem, smaržīgiem plastilīnpirkstiem
miglas aiz kokiem gar apvāršņa līniju
slapjām kājām siltā grāvī
nekrāsotām dēļu grīdām
naktī čāpojošiem ežiem
mežacūkām un
smagiem pūkainiem kaķiem
pēc dienām bez civilizācijas
pēc nepiedauzīgiem latīņamerikāņiem
un atklātiem latviešiem
soliņiem un parciņiem
desas un maizes vakariņām krastmalā
bezmērķīgiem klejojumiem pa pilsētām
divriteņripošanas
tramvajiem
sīkiem ceļojumiem ap stūri
tāliem ceļojumiem ap stūri
pēc nenepieciešamības pēc greizsirdībām
pēc tiešām sarunām
pēc milzīgiem kokiem
putekļainiem lauku ceļiem
ābeļdārziem
gurķu dobēm
sniegāgulēšanas uz muguras
pēc vientulības
un ambīcijām
plāniem sapņu vietā
nepanesami karstām dienām
ugunskuriem
slēpīgām vāverēm lazdās
raupjām koka mizām
raupjām saskrāpētām rokām
pēc pieskāriena sajūtas
pēc vēlmes pieskarties
fiziski un nepastarpināti
pieskartam būt
no pasaules