Cirmuļa atklāsmes - Komentāri

aj, nezinu, kas man... aizdusa vai hroniska personības krīze...
un čo ta man liekas visi cilvēki tik nesmuki, tik nesmuki! un vēl citi dumji, un vēl citi draņķi... par tiem draugiem un radiem tuvākiem labāk vienkārši nedomāju, lai nav jāieslīgst vēl arī attiecību analīzē, bet citādi... nu negribas man šobrīd nevienu sev iepaticināt...

un vēl es padomāju par tām ģimenēm, kas standarta anekdošu prototips - kur sieva lamājas un pūšas nepārtraukti uz vīru, bet vīrs rūc un velkas "makšķerēt" katru vakaru - nu, vai tad man ko tādu lai gribētos? nu takš kad nea. labāk sēžu viens. tamdēļ jau tās "ģimenes" tādas ir, ka "bail bija vienam mūžu nodzīvot".
smagi ta smagi, ko tur teikt, bet labāk vienam smagi nekā diviem smagi - dalīta bēda varbūt arī ir pusbēda, bet dalīts rūgtums ir dubults rūgtums. tā lūk, rozīt.