Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

Cirmuļa atklāsmes - nākotne

3. Jan 2005 15:28 nākotne

ārēji esmu nežēlīgi mierīgs cilvēks.
man bail, ka, tā turpinot, es kļūšu nepamanāms.
vispār izgaisīšu.
saplūdīšu ar vidi.
kā bute.
visi ies garām manam biroja krēslam un domās: re, nu jau kuro gadu stāv tukšs, nez vai netaisās te kādu jaunu darbinieku pieņemt? ko jūs sakāt - tur vēl kādam esot līgums?! jā nudien - uz sēdekļa putekļi it kā nekrājas, bet kāpēc tad neviens nav redzēts?...
baidos, ka ar daudziem tā arī notiek.
ar tiem, kurus es nepamanu.

1 raksta - ir domaPrevious Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Comments:

No:[info]lux_y
Datums:5. Janvāris 2005 - 09:20
(Link)
Katru vakaru dievam lūdzu amnēziju. Lūdzu iespēju sāk visu no jauna. Citu dzīvi. Citā vietā. Zinu, ka dieva nav. Tāpēc arī dievs rakstu ar mazo burtu. Negribu nomirt. Lai arī tas ir sava veida risinājums. Bet pārāk sāpīgs. Un ne 100%tīgs. Man tikai gribas dzīvot parasti. Tāpēc es lūdzu amnēziju. Otra iespēja ir notēlot amnēziju. Bet tik daudz spēka man nav.
(Smieklīgi, nevaru atrast tekstam īstos fontus. Jo īstie fonti ir PAMANĀMI.
Vai tiešām ārējam veidolam ir tik liela nozīme, ka pat trīs teikumiem zemapziņa liek atrast īsto izskatu? Ieaudzināts. Rāmītis. No līdz. Drīkst nedrīkst.)
Here we are.
Vīzijas par ziemas miegu ir nomainījušas vīzijas par amnēziju.