24. Aug 2007 09:27 tā es tikai agrāk domāju, ka esmu galīgi haotisks, bet patiesībā mani iemīlēšanās posmi tomēr ir diezgan stabili - es labi redzu, kas notiek, un, ja kādu citu tas interesētu, arī no malas nebūtu grūti saprast.
tātad: 1) Apsēstības posms: viss sākas ar neprātīgu pieķeršanos, kas robežojas ar paša personības pazaudēšanu, kad esmu gatavs uz visu tās pieķeršanās dēļ un nenožēloju nevienu vājprātu, ko pasāku; (ilgums: ~2 mēn.) 2) Vieglā reālisma posms: sākas pārdomas, nez vai tik es īsti patīku tam cilvēkam, vai esmu piemērots, vai ir vērts cerēt, cik ilgi tas viss vilksies utt.; (ilgums: ~2 ned.) 3) Smagā reālisma posms: aptveru, ka visumā patikšana ir, bet galu galā ir daudzas sīkas lietiņas un faktoriņi, kas var visu izjaukt; (ilgums: ~2 ned.) 4) Riebuma posms: cilvēks man kļūst pretīgs, ar kādu konkrētu iemeslu vai bez tā, fiziski un garīgi, mani izbesī daudzas rakstura īpašības vai paradumi, galu galā nespēju vairs ne domāt par to cilvēku, bet satiekot atkārtojas apsēstībai līdzīga pielūgsme; (ilgums: ~2 ned.) 5) Faktu noskaidrošanas posms: ir pazudušas bailes, ka varētu galu galā nepatikt otram cilvēkam, riebums pāraudzis sapratnē un trūkumu labvēlīgā pieņemšanā, un iestājusies tieksme atklāti izrunāties, kas nozīmē tiešus jautājumus un vēlmi dzirdēt nepārprotami skaidras atbildes par jebkādu cenu. (ilgums: ~1 diena - x mēn. atkarībā no tā, cik kurš spēj turēt)
seko realitātes noskaidrošana.
un starp citu, es tā izturos pret visiem - šo pārbaudi visos sīkumos ir izgājuši arī visi mani draugi.
tā, lūk, atkal sevi izanalizēju, visa noslēpumainība un romantika ir zudusi. 1 raksta - ir doma |