multisulinj - *

nezinu. pēdējā laikā vispār nekur neeju, nevienu nesatieku, dzīvoju savā pasaulē ar lietām un vietām.. arī palaižu garām iepriekš nodomātus plānus, jo vienkārši aizmirstu, ka tur notiek tas un vajadzētu aiziet vai arī, ka vajadzētu nopirkt biļetes uz teātri, kur neesmu bijusi jau ļoti sen.
pēdējā laikā bieži šķiet, ka dzīve ir kā sapnis (ne tajā salkanajā nozīmē, bet vienkārši parasts sapnis), kas uzplaiksnī un pazūd, un no rīta vairs neatceries, par ko īsti bija - par bruņinieku sagūstīšanu tālu tuksnesī, kaķa mazgāšanu podā vai saruna ar mirušo vecmāmiņu. iespējams, drīz nemaz vairs nepamodīšos.