multisulinj - lieliskā es

Šodien (un vakar, jo vispār tas bija jau jāatceras vakar) savu galvu un visu prātu esmu iebāzusi kaut kur pagrabā, kura man nav, jo kurš gan normāls cilvēks steigtos uz darbu plkst.10, ja tur jābūt tikai 12? Es, kurš nav normāls cilvēks. Tā rūgtā sajūta, ka varēju taču izgulēties!!! Un nosalušie ceļi, skraidot atpakaļ uz mājām caur centru - protams, ne jau bez sabiedriskā, bet Rīgas satiksmes man šodien absolūti pietiek, jo četras reizes 2 stundu laikā ir par daudz. Tas, ka man nav e-talons laikam tiešām bija zīme šorīt, ka nekur vēl nav jābrauc. Un tas jau nav vienīgais skaistums, uz ko esmu spējīga šodien. Otro (īsto) reizi, braucot ar brīnišķīgo RS autobusu uz darbu, man zvana E un ziņo, ka esmu paņēmusi viņa atslēgas. Ašs skats somā un skaidrs - tur gozējas ne vien manas, bet arī viņa atslēgas un acis dedzinoša atklāsme, ka šī nav mana diena. Tad nu misteram nekas cits neatliek kā pavadīt visu dienu mājās, nesperot kāju pār slieksni (ja nu vienīgi, lai savāktu kaķi no koridora). Labi, ka brīvdiena viņam, citādāk man nāktos jau piekto un sesto reizi izmantot RS pakalpojumus šodien, kas nu būtu vienkārši PAR DAUDZ.
Tad nu sēžu darbā un miegaina izklaidējos ar RAW failu konvertēšanu uz JPG.