*

« previous entry | next entry »
May. 12th, 2012 | 12:40 pm

pastaiga vakardien vakarā ap 19 bija tieši tas, kas vajadzīgs. vienkārši murvelīgi. gar sliedēm līdz pat Babītei gandrīz. gar ziedošiem krūmiem, kuri nesmaržo. un kopā. viņš atbrauca pie manis un bija tik labi. 2 stundas nostaigājām, laiks skrēja kā vilcieni.

bet tā man vispār gribās sev matus plēst, jo neko, bļeģ, es neesmu izdarījusi un padarīt nevaru. jāvar. varu, varu, varu, varu, varu, varu, varu, varu, varu, varu,
- daru, daru, daru, daru, daru, daru, daru, daru, daru.
tur tā lieta, ka mocības ir tādēļ, ka esmu iestrēgusi vienā punktā. tikt no tās bedres ārā un tad jau aizies.

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {0}