multisulinj - *

eh, man ir vairāk lietu, nekā vajag un tik gribās rakstīt vēl un vēl, jo idejas rodas un rodas (no kurienes?). bet nē, nedrīkst tā, jo citādāk bez noteiktā skaita tā lieta vairs nebūs tā lieta. laika gaitā izdzēsīšu garlaicīgākos, ierakstīšu varbūt ko pa jaunam, pamainīšu kko, bet jāpatur ir noteiktais skaits. (aaaaaaaii nuuuuuuuuu neeeeeeeeeeeee, es gribuuuuuuuuuu visu visu...!! sataisu tagad maza bērna sejiņu, smieklīgi man pašai par sevi)

es vienmēr esmu bijusi kaķu meitene. tas, ka kaķi ir kļuvuši tik ļoti populāri un izplatījuši savu kaķisiko šarmu pa visām malām, nav mana vaina. trīs gadu vecumā es gāju mammai pie rokas pāri pagalmam un nejautāju ''vai mums būs sunītis?'', bet gan jautāju ''vai mums būs kaķītis?'' (nu vai tml.) jebkurā vecumā esmu vienmēr mācējusi uzzīmēt kaķi, bet ne suni. apmēram septiņos gados zīmēju kaķa portretu, atceros vēl kā minka, neko nenojauzdams, man pozēja. 1. kursā, kompozīcijas uzdevumā, protams, ka izvēlējos un taisīju kaķa rakstu un ko tur vēl, 3.kursā uzmaketēju kaķi no kartona. vispār necentīšos atcerēties visu par kaķiem manā dzīvē, par daudz, par daudz.