*
« previous entry | next entry »
Dec. 22nd, 2011 | 10:25 pm
music: laikam stāvu augstāk skan kaut kas
neticās, ka pēdējā lekcija ir pienākusi. kā pēdējā stundiņa. un šajā stundiņā mēs visi špikojām. nežēlīgi, brutāli, bez maņām un iemaņām.
lai gan citādāk, nekā pirms gada vai diviem, dzīve notiek. gads teju ir apritējis, arī tas neticās. jo neticamas lietas ir tās, kas piepilda un padara šo dzīvi dzīvošanas vērtu un ļauj samierināties ar smagumiem.
priekšā lieli darbi, enerģiski, sīki darbiņi arīdzan, jaungada ballīte solās būt dzirkstoša un visnotaļ pārsteidzoša, vismaz priekš manis, tad atkal lielie darbi. būs jānosvin sesijas beigas, kas jau degungalā un tad uzreiz atkal aidāāāāā, man nekas nevar būt par grūtu, lielu, smagu, dubļainu un samokošu. man jāsavelk dūrītes cieši cieši, tā, ka nagu gali iespiežas līdz asinīm plaukstās un jāatlaiž tās tikai tad, kad viss būs noasiņojis tīrs, kad viss būs galā.
lai gan citādāk, nekā pirms gada vai diviem, dzīve notiek. gads teju ir apritējis, arī tas neticās. jo neticamas lietas ir tās, kas piepilda un padara šo dzīvi dzīvošanas vērtu un ļauj samierināties ar smagumiem.
priekšā lieli darbi, enerģiski, sīki darbiņi arīdzan, jaungada ballīte solās būt dzirkstoša un visnotaļ pārsteidzoša, vismaz priekš manis, tad atkal lielie darbi. būs jānosvin sesijas beigas, kas jau degungalā un tad uzreiz atkal aidāāāāā, man nekas nevar būt par grūtu, lielu, smagu, dubļainu un samokošu. man jāsavelk dūrītes cieši cieši, tā, ka nagu gali iespiežas līdz asinīm plaukstās un jāatlaiž tās tikai tad, kad viss būs noasiņojis tīrs, kad viss būs galā.