2
« previous entry | next entry »
Nov. 30th, 2011 | 08:42 pm
beidzot noskatījos Antikristu. zināju jau, ko gaidīt. vislabāk man patika prologs un epilogs. tas bija skaisti. kā bija pa vidu? - pa vidu bija antikristīgi.
toties pagājušo ceturtdien estētikā skatījāmies filmu Baraka. netika izteikts neviens vārds pusotras stundas garumā, bet tikai pateikts ļoti daudz. (cenšos te jau nez kuro reizi ielikt video, bet nesanāk, dusma!)
aizpagājušo sestdien beidzot tas gods bija satikt savu vienīgo brālēnu. apskatīt, cik liels izaudzis un atkal nesarunāties, jo mēs to nedarām. nesarunājamies. vispār diena pagāja ļoti ļoti jauki radu lokā. man laikam šķiet viss ļoti ļoti jauki, kas liek izrauties no ierastās vides. arī dubļi, pliki koki laukos un ļaušanās sevi piebarot ar gardumiem. onkulis jautāja, ko atkal viena es. tētis tika atzīsts par visjautrāko no ciemiņiem (ko lai saka, āksts jau viņš ir). pavedieni visam iztinās cauri pazīstami silti, tikai tas lūziens, kas liek apjaust, ka žēl, jā neko darīt, bet tomēr ļoti žēl, ka mīnuss 2. tad būtu citādāk - protams... labāk? arī labāk, kāpēc gan ne. atpakaļceļā gulēju uz mammas pleca un apkārt bija tumsa. pamodos, kad brālis teica, ka stari laužas no Rīgas tālumā ārā, tik ļoti staroja Rīga.
iepriekšējo dienu es noslēdzu apskauta un cepurē, kas nav mana, un kapucē, kas ir mana, uz jumta, vērojot salūtu. tā bija kā kustīga glezna rokas stiepiena attālumā, lai gan viss notika vairāku kilometru attālumā. dzīva, perfekta glezna, un es iekšēji ļoti priecājos.
sestdienā, kas bija pirms pāris dienām, piedzīvoju negaidītu, romantisku večer ar istabas biedreni. nē, mums nebija nekādu lezbisku attiecību, toties baltvīna pudele, ūdenspīpe un filma par 30tajiem gan. jā, tas viss skan banāli un stulbi un vispār stulbās lezbes (es pateicu lezbes?), bet viss ko gribu teikt ar vārdiem, kas neko neizteiks - ideāla noskaņa. vairs nav, ko piebilst.
otrdiena (principā vakardiena) bija diena, kad es pamodos ar vislabāko garastāvokli pasaulē. to noteikti bija veicinājis pagājušais vakars/nakts, kurā istabas biedrene kļuva just CRAAAZZZYY (tas jāsaka ar trakas, nojūgušās sievietes izteiksmi), arī mana psihe svārstījās, lai gan reizē es to vien darīju kā rasēju savu darbu. mūsu superīgo tandēmu 2 reizes papildināja vēl kāds līdzīgs tandēms. kad mana biedre jau, cīnoties ar paladziņu-duraciņu, bija ielīdusi migā, tandēms2, klauvējot pie mūsu durvīm un aurojot kaut ko 2 naktī, ieradās 2.reizi un skaļi smējās par to, ka trakā jau guļ. visnotaļ jāsaka, ka vēl jautrāku un trakāku rasēšanu iedomāties grūti. bļāāāāāā (jeb āmen)
toties pagājušo ceturtdien estētikā skatījāmies filmu Baraka. netika izteikts neviens vārds pusotras stundas garumā, bet tikai pateikts ļoti daudz. (cenšos te jau nez kuro reizi ielikt video, bet nesanāk, dusma!)
aizpagājušo sestdien beidzot tas gods bija satikt savu vienīgo brālēnu. apskatīt, cik liels izaudzis un atkal nesarunāties, jo mēs to nedarām. nesarunājamies. vispār diena pagāja ļoti ļoti jauki radu lokā. man laikam šķiet viss ļoti ļoti jauki, kas liek izrauties no ierastās vides. arī dubļi, pliki koki laukos un ļaušanās sevi piebarot ar gardumiem. onkulis jautāja, ko atkal viena es. tētis tika atzīsts par visjautrāko no ciemiņiem (ko lai saka, āksts jau viņš ir). pavedieni visam iztinās cauri pazīstami silti, tikai tas lūziens, kas liek apjaust, ka žēl, jā neko darīt, bet tomēr ļoti žēl, ka mīnuss 2. tad būtu citādāk - protams... labāk? arī labāk, kāpēc gan ne. atpakaļceļā gulēju uz mammas pleca un apkārt bija tumsa. pamodos, kad brālis teica, ka stari laužas no Rīgas tālumā ārā, tik ļoti staroja Rīga.
iepriekšējo dienu es noslēdzu apskauta un cepurē, kas nav mana, un kapucē, kas ir mana, uz jumta, vērojot salūtu. tā bija kā kustīga glezna rokas stiepiena attālumā, lai gan viss notika vairāku kilometru attālumā. dzīva, perfekta glezna, un es iekšēji ļoti priecājos.
sestdienā, kas bija pirms pāris dienām, piedzīvoju negaidītu, romantisku večer ar istabas biedreni. nē, mums nebija nekādu lezbisku attiecību, toties baltvīna pudele, ūdenspīpe un filma par 30tajiem gan. jā, tas viss skan banāli un stulbi un vispār stulbās lezbes (es pateicu lezbes?), bet viss ko gribu teikt ar vārdiem, kas neko neizteiks - ideāla noskaņa. vairs nav, ko piebilst.
otrdiena (principā vakardiena) bija diena, kad es pamodos ar vislabāko garastāvokli pasaulē. to noteikti bija veicinājis pagājušais vakars/nakts, kurā istabas biedrene kļuva just CRAAAZZZYY (tas jāsaka ar trakas, nojūgušās sievietes izteiksmi), arī mana psihe svārstījās, lai gan reizē es to vien darīju kā rasēju savu darbu. mūsu superīgo tandēmu 2 reizes papildināja vēl kāds līdzīgs tandēms. kad mana biedre jau, cīnoties ar paladziņu-duraciņu, bija ielīdusi migā, tandēms2, klauvējot pie mūsu durvīm un aurojot kaut ko 2 naktī, ieradās 2.reizi un skaļi smējās par to, ka trakā jau guļ. visnotaļ jāsaka, ka vēl jautrāku un trakāku rasēšanu iedomāties grūti. bļāāāāāā (jeb āmen)