multisulinj - i wanna be a indie girl

bija atbraucies Dzintars - tas, kurš mammas brālis, tas, kurš mans foršais Cēsu onkulis. atveda garšīgu, nekur neredzētu alu un stāstus par to, ka drīz varēšu viņu saukt par foršo Cēsu onkuli, kurš brūvē foršus vīnus.

ir jauki:
*piedzīvot Lienes histēriju par staigājošo zobubirsti
*telefona zvanu, kurā nonstopā kāds man ausī kliedz: ''..ballīte, ballīte, ballīte, ballīte..!!''
*mammas laimē atplaukušo sejas izteiksmi, kad pasaku ilgi gaidītos vārdus par matu krāsas maiņu

nav jauki piedzīvot:
*atklājumu, ka tikpat kā svešs cilvēks zin kaut ko ļoti personisku par manu dzīvi, ko būtībā zināja tikai trīs cilvēki (kāds būs ļoti jānoper)

citāts, ko vnk nevar kaut kur nesaglabāt (runa par matu krāsām):
klāvs eņģīte: šitie laikam ir labāki :D gaišie jau arī nav slikti, tikai izskatās pēc ASV karsējas līderes :D

un vēl - man patīk, kad es no visas sirds saku, ka, ''sasodīts, man ir jau tik un tik gadu, bet es vēl jūtos tik sīka un stulba, bieži es uzvedos tik bērnišķīgi, pilnīga piecpadsmitgadniece'', bet Karīna man saka : ''bet tu esi ļoti dziļš un gudrs cilvēks, un vienmēr tāda esi bijusi.'' un tad man ir tāds ''dziļš un gudrs, ak jā, es taču esmu dziļš un gudrs cilvēks''. dažkārt to tiešām tik ļoti aizmirstu. bieži vien daudzi izliekas dziļi un gudri, bet es vienkārši aizmirstu sevi.