multisulinj - pēc lietus viss ir labāk

rakstu koncepciju par viesu nama atrašanos pie Engures ezera un, pētot to un apkaimi, sāk gribēties aizbraukt uz turieni pašai.
''Vēl 19.gs pirmajās desmitgadēs ezers un tā piekrastes iemītnieki dzīvoja netraucēti. Viņi nodarbojās ar zivju zveju, medībām, ūdensputnu olu vākšanu, lopkopību ezera piekrastē, kā arī ar niedru pļaušanu, jo tās bija galvenais ēku jumtu pārklājuma materiāls apkārtējos zvejnieku ciemos. ''
man tas liekas tik skaisti... - tas, ka senākos laikos cilvēki dzīvoja saskaņā ar dabu un ar vietējās dabas resursiem, ņēma no dabas pašu mazumiņu, tik, cik vajadzēja, nevis tik, cik vien iespējams. palīdzēja dabai, nevis vērsa to uz bojāeju. skaisti.
un tagad sāku atcerēties, ka bērnībā mēdzu izdomāt kaut kādus mistiskus tēlus, kas dzīvoja senākos laikos Latvijā un to pierakstīt...

tukšs dzīvoklis, klusums, nolijis lietus ir viss, kas man vajadzīgs.
brālis spēj mani novest līdz spēku un pacietības iznīcības robežai, kā arī cilvēkiem pilna māja.. vismaz šādos brīžos, kad nevaru atļauties slaistīties. pat tā kārtīgi izgulēties neļāva, jo uzslēdza ļoti skaļi Maikla Džeksona ''Earth Song''. bet tagad viņi visi ir prom, un tas mani dara neiedomājami laimīgu un mierpilnu...:)
(mēģināšu nedomāt par to, ka rīt pēc pusdienlaika kaut kad būs atkal atpakaļ, grrrrrrr)

paspēju šodien paraudāt arī. niķis savienojumā ar ilgām.




P.S. ak jā, šonakt ar K. staigāties bija pavisam labi. aizgājām līdz pilsētai un atpakaļ, vēl šur tur. bija silts. visu ko runājāmies. vajag vairāk. runāties un staigāties. pavisam pavisam noteikti.
(gulēt aizgāju pustrijos.)