mūsu draugi linoleja punkti
« previous entry | next entry »
Mar. 19th, 2011 | 12:15 pm
vakars iesākās ar to, ka man sabiedriskajā transportā naski vēlējās piekoļīties vīrietis labākajos gados vārdā Igors, bet kāds cits, kurš apmierināts malkoja Apinīti 7%, blenza uz maniem ceļgaliem. nu labi, tās tā kā pupu mizas. atbraucu uz Barona ielas dzīvokli, kur es pati sāku malkot alu, jo man vienkārši gribējās, kamēr Sandra ar Jāni nemalkoja neko. izlasīju arī smieklīgas lietas, ko Jānis slepus no Sandras profila bija man rakstījis, bet es nebiju vēl saņēmusi, jo par ātru izgāju no Skype.
tad nu es pabeidzu savu alu, uzkrāsoju lūpas un devāmies uz LU Mazo aulu. pārsteidza cilvēku mazums un banketa telpā secinājām, ka šī pasākuma apmeklētāju skaitā noteikti ir ieskaitīti arī baloni un linoleja punkti. Jānis vēl pamanījās iesmiet par to, kā citi aplaudēja, kad Jurita atnesa ūdeni (tā dara laikam tikai pie nūģiem)
Jurita dziedāja kā jau kārtīga Jurita un novēlēja Joan Jett dziesmu ''I Love Rock'n'Roll'' man!
paspēju uzdejot trijatā ar Sandru un Jāni, kā arī ar Jāni vienu pašu, kamēr Sandru bija nolaupījis kaut kāds garš, tizls datoriķis. pēc tam arī mani laupīja šis vīrietis, kurš beigās nāca man pakaļ, kad gāju runāties ar Emīlu pa telefonu, un jautāja, vai es jau eju prom. šausmiņas. pēc tam Jānis par to uzjautrinājās, bet Sandra kliedza: ''Siera bulkas!'' (pilnīgi normāli ir mani draugi. vispār viņa to kliedza vienkārši ēdiena sakarā, bet šī frāze šeit kaut kā gribēja iederēties :D). katrā ziņā šķiet, ka veselu mūžību nebiju dejojusi, un tas bija pat ļoti jauki.
vakars viennozīmīgi bija par īsu un gandrīz bez jebkādas alkohola koncentrācijas asinīs un apziņā. stulbie darbi un tamlīdzīgi.
un žēl, ka neatceros savus nakts murdziņus, žēl žēl.
naktī tīrīju zobus ar ''viesu zobu birsti'', bet, paldies dievam, ne vairs ar sejas tīrītāju vai skrubi :D (diezgan pretīgi, neiesaku)
naktī un no rīta Jurita šausminājās, kā mēs varam pārģērbties šajā kopīgajā telpā, kāpēc gan mēs neejam ģērbties uz vannasistabu, kā viņa, kā jau piedienīga sieviete būdama, dara, un kāpēc Jānis vispār netēlo, ka viņš neeksistē. toties Sandra stāstīja par skarbo parfimērijas pasauli, haha.
gan jau daudziem radies jautājums laika gaitā, kādēļ mēs ar Sandru vispār esam draudzenes? arī mums tas šķitis neatbildams līdz šim rītam - mēs abas esam neveiklas un abām patīk izgāzt vienai otras šķidrumus, un tad vainot otru tajā, un beigās kopīgi susināt paklāju ar LU wc sazagtajiem tualetes papīriem (nē, tas nav tādēļ, ka esam nabadzīgi studenti, mājās vienkārši bija beidzies tualetes papīrs un neviens nebija parūpējies par šo problēmu)
pusnaktī man zvanīja un rakstīja sms brālis. viņš nekad tā nedara. nu nekad. bet tajā laikā es runāju ar Emīlu, tādēļ pēc tam pati piezvanīju brālim. viņš šķita tāds jocīgs un teica, ka piezvanīs man rīt (varbūt man tā tikai šķita). es sacīju Sandrai, ka brālis izklausījās dīvains, bet gan jau viss viņam kārtībā, viņš taču ir precējies (baigā loģika). Jurita saklausīja tikai daļu un šausminājās: ''Precējies, nopietni, viņš ir precējies??'' es tā vēsi: ''Nu ja, ka precējies, sen jau.'' Jurita: ''Ārprāts..!'' beigās izrādījās, ka viņa bija domājusi, ka Emīls, nevis brālis ir precējies :D
esmu ļoti priecīga, ka šodien beidzot satikšu Emīlu. piecas dienas nesatikšana jau ir veseli simts vientulības gadi. traki galīgi
tad nu es pabeidzu savu alu, uzkrāsoju lūpas un devāmies uz LU Mazo aulu. pārsteidza cilvēku mazums un banketa telpā secinājām, ka šī pasākuma apmeklētāju skaitā noteikti ir ieskaitīti arī baloni un linoleja punkti. Jānis vēl pamanījās iesmiet par to, kā citi aplaudēja, kad Jurita atnesa ūdeni (tā dara laikam tikai pie nūģiem)
Jurita dziedāja kā jau kārtīga Jurita un novēlēja Joan Jett dziesmu ''I Love Rock'n'Roll'' man!
paspēju uzdejot trijatā ar Sandru un Jāni, kā arī ar Jāni vienu pašu, kamēr Sandru bija nolaupījis kaut kāds garš, tizls datoriķis. pēc tam arī mani laupīja šis vīrietis, kurš beigās nāca man pakaļ, kad gāju runāties ar Emīlu pa telefonu, un jautāja, vai es jau eju prom. šausmiņas. pēc tam Jānis par to uzjautrinājās, bet Sandra kliedza: ''Siera bulkas!'' (pilnīgi normāli ir mani draugi. vispār viņa to kliedza vienkārši ēdiena sakarā, bet šī frāze šeit kaut kā gribēja iederēties :D). katrā ziņā šķiet, ka veselu mūžību nebiju dejojusi, un tas bija pat ļoti jauki.
vakars viennozīmīgi bija par īsu un gandrīz bez jebkādas alkohola koncentrācijas asinīs un apziņā. stulbie darbi un tamlīdzīgi.
un žēl, ka neatceros savus nakts murdziņus, žēl žēl.
naktī tīrīju zobus ar ''viesu zobu birsti'', bet, paldies dievam, ne vairs ar sejas tīrītāju vai skrubi :D (diezgan pretīgi, neiesaku)
naktī un no rīta Jurita šausminājās, kā mēs varam pārģērbties šajā kopīgajā telpā, kāpēc gan mēs neejam ģērbties uz vannasistabu, kā viņa, kā jau piedienīga sieviete būdama, dara, un kāpēc Jānis vispār netēlo, ka viņš neeksistē. toties Sandra stāstīja par skarbo parfimērijas pasauli, haha.
gan jau daudziem radies jautājums laika gaitā, kādēļ mēs ar Sandru vispār esam draudzenes? arī mums tas šķitis neatbildams līdz šim rītam - mēs abas esam neveiklas un abām patīk izgāzt vienai otras šķidrumus, un tad vainot otru tajā, un beigās kopīgi susināt paklāju ar LU wc sazagtajiem tualetes papīriem (nē, tas nav tādēļ, ka esam nabadzīgi studenti, mājās vienkārši bija beidzies tualetes papīrs un neviens nebija parūpējies par šo problēmu)
pusnaktī man zvanīja un rakstīja sms brālis. viņš nekad tā nedara. nu nekad. bet tajā laikā es runāju ar Emīlu, tādēļ pēc tam pati piezvanīju brālim. viņš šķita tāds jocīgs un teica, ka piezvanīs man rīt (varbūt man tā tikai šķita). es sacīju Sandrai, ka brālis izklausījās dīvains, bet gan jau viss viņam kārtībā, viņš taču ir precējies (baigā loģika). Jurita saklausīja tikai daļu un šausminājās: ''Precējies, nopietni, viņš ir precējies??'' es tā vēsi: ''Nu ja, ka precējies, sen jau.'' Jurita: ''Ārprāts..!'' beigās izrādījās, ka viņa bija domājusi, ka Emīls, nevis brālis ir precējies :D
esmu ļoti priecīga, ka šodien beidzot satikšu Emīlu. piecas dienas nesatikšana jau ir veseli simts vientulības gadi. traki galīgi