fērbijs
« previous entry | next entry »
Mar. 4th, 2011 | 03:31 pm
dzīve ir tik ļoti maģiski (tas rīmējas ar ''traģiski'') dīvaina. kad tev nav neviena, tad tu esi viena un nevienam nevajadzīga. kad tev kāds ir, tu pēkšņi kļūsti vajadzīga visiem.
nekad neesmu domājusi par to, kā atšūt vīriešus. parasti to es daru kaut kādā citā līmenī, sajūtu un uzvedības līmenī, bet tā tieši, konkrēti, tieši sejā - kā tas jādara?
vakar biju mūsu grupas ballītē PSRS stilā. man bija barankas ap kaklu un spēlējām visādas jocīgas spēles. taisīju Agnesei matus, jo viņai patika Sandras bizes uz galvas. pietrūka šnabis. gāju smēķēt ar Sandru un Jāni.
šorīt, kad vārtījos vēl uz matrača dzīvoklī Barona ielā, jauks pārsteigums bija Ilonas zvans. viņa gribēja mani pie sevis. galu galā balle, jo viņai šodien dzimšanas diena, ko biju piemirsusi. Dzintars būtu pa ceļam no Cēsīm mani savācis savā bītlijā. bet rīt uz darbu un vispār šovakar cita tikšanās.
nekad neesmu domājusi par to, kā atšūt vīriešus. parasti to es daru kaut kādā citā līmenī, sajūtu un uzvedības līmenī, bet tā tieši, konkrēti, tieši sejā - kā tas jādara?
vakar biju mūsu grupas ballītē PSRS stilā. man bija barankas ap kaklu un spēlējām visādas jocīgas spēles. taisīju Agnesei matus, jo viņai patika Sandras bizes uz galvas. pietrūka šnabis. gāju smēķēt ar Sandru un Jāni.
šorīt, kad vārtījos vēl uz matrača dzīvoklī Barona ielā, jauks pārsteigums bija Ilonas zvans. viņa gribēja mani pie sevis. galu galā balle, jo viņai šodien dzimšanas diena, ko biju piemirsusi. Dzintars būtu pa ceļam no Cēsīm mani savācis savā bītlijā. bet rīt uz darbu un vispār šovakar cita tikšanās.