multisulinj - i like you so much better when you're naked

tas ir tas, kas skan manā galvā visu laiku. jo skanēja Cēsīs dikti

vispār visa šī nedēļas nogale šķiet kā kaut kāda cita maģiska realitāte. šo pēcpusdien, izkāpjot no vilciena atkal Rīgā, likās, ka es izkāpju no kosmosa kuģa.

betbetbet bija tiiiiiik jauki ^___^
esmu priecīga par visām sejām, ko tur sastapu, par visām visām meitenēm, bļe, man ir tāds prieks :D
Cēsīs es forši slidinājos pie rociņas pa ledu jeb ceļu, kāpu pa kāpnēm, kas ir sniegs, nevis kāpnes, kā arī izģērbos -10 grādos ārā pie koka :D

kad ieradāmies piektdienā, kas bija jau sestdiena, jo pusnakts, visiem acis jau bija astronautu stadijā, tādas pavisam skaistas. Pata bija visskaidrākā, bet tomēr arī tas nelīdzēja manis sazvanīšanā. un Patrīcijas dzīvoklis izskatās tik ļoti citādāk ar mēbelēm (ar trakas tantes mēbelēm). jā, un man jau patīkas, ka ielūguma vēstulē ir rakstīts ''sveikas, meitenes! (..)'', bet beigās izrādās, ka ballītē puišu sanāk pat vairāk - tā notiek, ja meitenes ir foršas, kuras atvelk līdzi visādus vīriešus (vislielākie nopelni, protams, Madarai yoyo)
mēs salauzām krēslu, yeah.

šis rīts bija tik smieklīgs ar ''Madara Ārīte in da haus'', viņas kursabiedra ilgo telefonsarunu ar nevainīgo puisi (es atvainojos, aizmirsu viņa vārdu vnk :D) un vēl kaut ko.
kad Patrīcija stāvēja, puskaila, ietinusies dvielītī ar armijas Cuba rokās un dziedot līdzi kaut kādai dziesmai (skats no malas bija burvelīgs), es tā pajautāju Emīlam - man ir normālas draudzenes, vai ne?
atpakaļ braukšana bija skaista, jo saule fantastiski spīdinājās vilcienā, bija priecīgi par to.
biju domājusi, ka man šovakar vēl būs jāzīmē suns, bet istabas biedre tomēr būs tikai rītdien (jūtos baigi krutā čikse, jo izrādās, ka ne visi var uzzīmēt suni, pat ja mācījušies zīmēt)