multisulinj - August 12th, 2011

šī ir tāda ideāla diena, lai rakstītu un filozofētu par lietām, dzīvi un cilvēkiem. bet es tā nedarīšu. šodien esmu pasta balodītis, kura ceļš vedīs pie kurpnieka.

pēkšņi atcerējos par skaistāko tiltu Bauskā - mazu, nomaļu, kas pie katra soļa šūpojas. man šķiet, tikai daži zin, ka tas ir visskaistākais. gribu uz turieni. bet, visticamāk, ne šodien tā būs.

nekāds pasta balodītis no manis nesanāks:
1)jo esmu bremze, man patīk ilgi krāsoties un darīt visādas citas durīgas lietas
2)jo izrādās, jau rīt brauksim uz tēva dzimto pusi un pa ceļam no rīta paņemsim tās tupeles
3)jo man dikti jādara manas svarīgās lietas, jo kā izrādās, man rīt jābrauc pie tāliem radiem - gan dzīviem, gan mirušiem

sakārtošu aši istabu un ķeršos pie dīvāniem, tapetēm un rasējumiem

cik savādi ar laika atstarpi paskatīties uz vecām vēstulēm, sarakstēm - gribot, negribot nākas ieraudzīt ko tādu, kas jūtu pacēlumā vai emociju sprādzienā toreiz nav spēts. un tas uztrinkšķina ja ne sāpīgu, tad nopietnu stīgu gan.

vēl arī savādi ir konstatēt visādus sociālo tīklu notikumus, kas nav pamanīti agrāk. vēl arī es neatceros, vai esmu dzēsusi konkrētas vēstules facebookā vai arī tur ir kaut kāda maģija, kas ļauj izdzēst man sūtītas vēstules sūtītājam tā, lai tās vairs nebūtu arī man, ne tikai viņam? nē nu, šitais jau sūds vien ir, es tikai iedomājos, nepārvaldu tā īsti to zilo portālu.

(viss kārtībā, es daru, kas man jādara, tikai ļoti apnīk tā linoleju meklēšana, īpaši, ja neko normālu atrast nevar)