*
« previous entry | next entry »
Dec. 4th, 2016 | 03:10 pm
atradu mammas žurnālu un avīžu jūklī kaut kādas vecas lapas ar Cimdu Jetiņu. tāds gaišums staro no šiem papīra gabaliem. var tikai apbrīnot.
''Es nepazīstu neviena cita, kurš tik ilgi būtu sēdējis. Un tagad, kopš vair' neadu - būs kādi divi gadi apkārt -, esmu pat bagāta ar laiku. Kad siltākas novakares, izbīdos laukā, apsedzos, lai vēsums netiek klāt, un raugos, kā vakarsaule rietēdama apspīd to, ko rīts neiespēja - tā nozeltī koku galus, smildziņas starp stumbriem, un caur krūmu zariem piepeši iespīd šautriņa, it kā pievilkdama to, ko dienā neesmu pamanījusi. Tāds bagāts acumirklis! Tā es tagad svinu savas vecumdienas - lēnām un apcerīgi.''
''Es nepazīstu neviena cita, kurš tik ilgi būtu sēdējis. Un tagad, kopš vair' neadu - būs kādi divi gadi apkārt -, esmu pat bagāta ar laiku. Kad siltākas novakares, izbīdos laukā, apsedzos, lai vēsums netiek klāt, un raugos, kā vakarsaule rietēdama apspīd to, ko rīts neiespēja - tā nozeltī koku galus, smildziņas starp stumbriem, un caur krūmu zariem piepeši iespīd šautriņa, it kā pievilkdama to, ko dienā neesmu pamanījusi. Tāds bagāts acumirklis! Tā es tagad svinu savas vecumdienas - lēnām un apcerīgi.''