multisulinj - hot tramp, i love you so!

SB bija jauki.
visa stopēšana, viss kā viens liels piedzīvojums.
daudz daudz filmas The Runaways mūzikas no mana telefona.
laikam pirmais fests šovasar, kur es dzirdēju/redzēju kaut cik daudz grupas.
.
atradām savu ideālo fest-alu. izdomājam uzreiz pēc savas performances uz skatuves doties uz Alūksni. pa ceļam dzeram kaut kādu alu, kas atrasts mūsu teltī, un Matīss tam noplēsis etiķeti. nesaprotu, cik lielas promiles tur ir. bet beigās attopamies Alūksnē uz kaut kāda soliņa kaut kur nezin kur. nosēžam kādu stundu dzerot un runājot. beigās tas tomēr aizved mūs līdz veikalam, tiesa gan, pa citiem ceļiem.

atpakaļceļš. ārā sasodīti līst, un mēs ar Gunitu sēžam uz zemes pie Maximas ieejas Alūksnē, es vīrieša džemperī, Gunita savējā un abas lietusmēteļos, ēdam salātus. šādu uzmanību sen nebiju piedzīvojusi. visi, kas iet garām, skatās uz mums kā uz garīgi atpalikušām. vai vienkārši bomzēm ;D viens vīrietis pat paklūp pie ieejas, un mēs abas rēcam vnk, bet kāds bērns savai mātei krievu valodā jautā, kādēļ viņas tā dara?

kamēr izkļūstam no Alūksnes, paiet mūžība. bet mums ir jautri arī pa šo mūžību, pat, kad aizejam uz nepareizo pusi manas vainas dēļ ;D (tas ir līdzīgi kā, kad stopējot uz Knauķiem, aizstopējām uz Tumi manas vainas dēļ, kur mums tāpat gāja faking jautri). stiprās, akūtās lietusgāzes arī traucē, un mēs vnk sēžam zem jumtiņa pie Joker pusstundu. pie mums pienāk vīrieši un jautā kaut ko, piedāvā aiziet noskatīties kādu pašdarbnieku teātra izrādi, kur būšot pat bučošanās, un pēc tam aizvest mūs uz Rīgu. tomēr atsakāmies.

kad tiekam līdz Saules Veikalam, padodamies kārdinājumam padarīt savu mājupceļu jautrāku ar savu ideālo festalu. bet nostopējam ārkārtīgi veiksmīgi pabaisa paskata vīrieti krutā mašīnā pa tiešo uz Rīgu. ceļā vēl savācam Vilcēnu ar mazo Rutu. Ruta smieklīgi atlūzt mašīnā un krāc :D:D kad ar Gunitu sākam rēkt, viņa pēc 3 min. atlūšanas pēkšņi pamostas un jautā, kādēļ mēs smejamies, viņa apvainosies, ja nepateiksim.

tiekam līdz Juglai un gaisā virmo jautājums, ko darīt tālāk. katrā ziņā alus gaida, kad mēs ar Gunitu pieskarsimies tam ar savām lūpām. cik tipiski, bet dodamies abas uz Andrejsalu. tur klājas burvīgi. man patīk sarunas ar Gunitu! domājam, ka, ja uz abām izdzersim to dziru, es līdz savām mājām, kas neatrodas gluži Rīgā, netikšu tik tiešām ;D bet tomēr šoreiz kaut kā tas mūsu prātus nepadarīja tik miglā tītus, un es mierīgu sirdi varēju tīt savu pēcpusi mājās.

Mūsu rebel, rebel Stockmanā ;DD

viss noslēdzas ar to, ka kātoju mājās viena pa tumsu pusdivpadsmitos naktī 4 km, klausoties telefonā Rebel, Rebel, kamēr tas izlādējas.