mugursoma's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Friday, May 13th, 2011
| Time |
Event |
| 12:04a |
Mana sliktākā īpašība - pastāvīgi atrasties labākās pozīcijās (gan fiziski, gan psiholoģiski) par citiem, tomēr vienmēr sasniegt sliktāku rezultātu. Viss ir galvā mīlīt!
Otra, mazāk sliktā īpašība, ir emocionāli pakļauties tiem meliem, kuri tiek producēti manā apziņā, lai mani mierinātu. Vienas dienas laikā, apziņas producētās domas var būt diametrāli pretējas, kurām laipni pakļaujos, kaut zinu, ka tas ir viselementārākais pašapmāns. Bet es to nevaru kontrolēt. Manī nav tās gribas, lai rīkotos pretim savam melīgajam prātam. Pat apzinoties, no malas smejoties.
Un tas viss ir tādi sīkumi, atrisināmi ar vienu knipja sitienu. Tas, lūk, man liekas vispazemojošāk! | | 1:49a |
Tiešām atvainojos par pēdējā laika nedaudz pesimistiskajiem ierakstiem. Katrā gadījumā viss nav tā, ka izskatās. Pāris reizes dienā apstājos, paskatos apkārt, aptveru situāciju, vietu, kurā atrodos, un sāku smieties. Par visu. | | 5:23p |
Pirmais pērkons, cienījama lietusgāze. Var iet laukā un sēdēt uz zemes. | | 9:00p |
no vectēva dienasgrāmatas
Mana mīļā bērza piemiņai, kas kupli un krāšņi lapoja manas mājas priekšā.
Cik grūti smaga šeit kļuvusi atmosfēra. Kur brīvs gaiss, mērķu zelta starojumu ritieni? Tēvs, - lai paliek, lai nu kā, viņš tomēr mans tēvs. Vai man nav jābūt pateicīgam, ka viņš man dāvājis visuskaistāko pasaules ziedu - dzīvību. Tomēr, kas būtu mana dzīvība, kas es būtu bijis, ja es nebūtu izlolots no savas mīļotās mātes. Kas es būtu kļuvis, ja man māte būtu līdzīga tēvam? Lai nu kā, šis sitiens bija sāpīgs, kad nelūkojot ne uz manām lūgšanām, ne draudiem, ne raudām, viņš nozāģēja manu mīļāko bērzu, pie kura es tik labprāt mēdzu pakavēt savu skatu, veroties dārza harmoniskajā dziļumā. Šādus tādus sīkus iemeslus, starp citu baumas, ka barona vietnieks Jaskovskis likšot maksāt koku nodokli - 5 r. no koka. Kā es būtu maksājis par to i 20 rb! Bet kā dot vienkāršajiem cilvēkiem saprast! Viņi mūždien dzīvodami skaistumā - to neredz un labprāt to posta, ja iznāk labums. Viņu skaistums - utilitāte. Es biju Indrānu tēva stāvoklī. Lai nu paliek. Es tā kā tā būšu klaidonis zemes virsū. Tomēr es nevaru ieredzēt un stingri būšu mūžam pret to, ka vismazāko saknīti izposta nelietīgi, ja tas citiem atnes baudu un prieku.
1917.g.17.septembrī | | 10:45p |
Delfi.lv:
Latkovskis: Vilnītis agonē.
"Pēc mana uzskata, tas ir, ka Vilnītis jau agonē. Tā situācija tiešām ir tāda, ka viņš agonē," teica Latkovskis. Viņš norādīja, ka, pamatojoties uz ģenerālprokurora vadītās komisijas, kura vēta KNAB priekšnieka atbilstību amatam, slēdzienu, Vilnītim, visticamāk, būs jāzaudē amats. "Ja šādi rīkojas [atbrīvo Vilku], tad laikam agonē," piebilda Latkovskis. |
|