| 12:08a |
Sev
Mani pārliecināja. Tas šobrīd ir galvenais.
"Plaģiāta sakarībā pirms pāris nedēļām man tika jautāts: cik lielā mērā, ņemot vērā, ka tiek tulkots viens un tas pats teksts, mana versija varētu sakrist ar Rolava piedāvāto. Nekad agrāk par šādām problēmām netiku domājis, tādēļ atbildēju: droši vien kādi divdesmit procenti, varbūt vairāk. Šajās dienās pārskatīju savu Spriestspējas kritikas un Rolava Spriešanas spējas kritikas variantu. Vispirms konstatēju, ka Rolava versijā nav iztulkots viss darbs, vai arī daļa no tā kaut kad ir pazaudēta. Salīdzinot pirmās desmit lapas, nācās konstatēt, ka nesakrīt neviens teikums. Toties jau ar darba nosaukumu sākas izmaiņas: spriešanai nepiemīt spēja, bet gan cilvēkam piemīt spriestspēja. Tāpēc darba nosaukums Spriestspējas kritika. Nav būtiski? Tomēr te tiek meklēts izteiksmes veids, kas labāk atbilstu mūsdienu latviešu valodas normām. Viens no pirmajiem paragrāfu nosaukumiem: Das Wohlgefallen, welches das Geschmacksurteil bestimmt, ist ohne alles Interesse. Labpatika, kas noteic gaumes spriedumu, ir bez jebkādas intereses (Rolava versija). Kas ir labpatika par patīkamo? Ar ko labpatika atšķiras no patikas? Izrādās, šī problēma vēl pavisam nesen ir nodarbinājusi arī krievu tulkotājus. Pēc pāris gadu diskusijām (A. Bočirišvili, J. P. Feinbergs) krievu valodā Kanta termins Wohlgefallen tiek tulkots kā dobroželatelnostj. Šī diskusija arī mani vedināja tulkot vārdu Wohlgefallen kā labvēlīgums. Spriestspējas kritikas tulkojuma 10. piezīmē (304. lpp.) rakstu: “Vārdu Wohlgefallen latviešu valodā ierasti tulko kā “labpatika”. Taču šāds tulkojums jēdzienu “labpatika” valodiski padarītu grūti atšķiramu no jēdziena “patika” (Lust). Turklāt tas Spriestspējas kritikā neizteiktu Kanta termina filosofisko būtību, kas kontekstā izceļ labvēlīgu vērtējumu, attieksmi, kura pastāv pirms patikas vai nepatikas jūtām un piešķir estētiskajam spriedumam vispārēju raksturu. Tāpēc šis vārds tulkots kā “labvēlīgums”. Atšķirībā no vārda “labvēlīgums” vārds ‘labvēlība” varētu raksturot subjektīvi individuālu, situatīvu attieksmi, psiholoģiski orientētu redzējumu”.
Ko nozīmē izteikums “bez jebkādas intereses” (Rolava tulkojums). Kas tā par fantastisku apziņu, kas klejo pa pasauli un to aplūko “bez jebkādas intereses”? Taču arī Kants raksta ohne alles interesse. Jā gan. Taču vācu valodā vārds “Interesse” sevī ietver divas nozīmes – interesi un ieinteresētību. Tā kā Spriestspējas kritikā runa ir par neieinteresētu (nesavtīgu) estētisku vērojumu, šo vārdu tulkoju kā “ieinteresētība”.
Tāpēc paragrāfa nosaukums manā tulkojumā: Labvēlīgums, kas nosaka gaumes spriedumu, ir bez jebkādas ieinteresētības. Varētu runāt par katra teikuma, vārda interpretāciju manā tulkojumā, jo esmu tos darinājis gadu gadiem, sekojot Kanta studijām visā pasaulē. Kanta tekstu tulkojumu sakarībā es varētu šādus pārspriedumus turpināt pāris semestru speckursu apjomā. Taču tas droši vien īpaši neinteresētu pat katru studentu. Taču tieši tas iezīmē filosofiska teksta tulkošanas būtību. Tas ir analītiski interpretējošs darbs. Protams, ir jārūpējas arī par valodas skaidrību un saprotamību, taču neviens tulkojums netiek veikts tikai tāpēc, lai izdarītu kosmētiskus grozījumus. Jauns tulkojums nozīmē centienu labāk izprast tekstu, tuvināties tā būtībai mūsdienu Kanta mantojuma interpretāciju kontekstā. Mani tikai iepriecinātu vēsts, ka jauns censonis gatavo citu tulkojumu, jaunu Kanta redzējuma versiju." |