kā man nāk miegs. gāju gulēt laicīgi, bet nezinu,kādu retrogrādo marsu dēļ nevarēju aizmigt, domāju visādas sliktas domas un baidījos no visa pēc kārtas, likās jau,ka šas iedzīvošos panikas lēkmē
viens no baidīšanās avotiem ir kaķis, pareizāk sakot, viņa darbības, jo tas, kas guļ,tas negrēko, bet viņš tomēr neguļ visu laiku. tagad,kad laiks ir draņķīgs, viņam ārā diezko daudz iet negribas, bet savu taisnību pierādīt vajag, līdz ar to pagājušonedēļ nolāpītais vīrs atkal neaiztaisīja durvis uz priekšnamu, kas rezultējās kaķa taisnībā iekš manām skriešanas botām un vilnas zēķēm, kas, šķiet, izmazgājās, bet lietussargu, vienu suņu ādas pavadu un vēl šo to vnk izmetu.
šoreiz viņam bija bijis tik ļoti daudz,ko teikt, un es to visu nakts melnumā nepamanīju, rezultātā apavu kumodes kāja ir tā riktīgi piesūkusies, es jau nedēļu tīru ar pretsmaku līdzekļiem un vēdinu, bet tur reāli ož, un, ja ož man, tad kaķim vabše.
un es šausmīgi baidos, ka viņš neizdomā vēl kautkur atzīmēties un tad nu es guļu gultā un mans deguns halucionē.
dārzā viņš primāri apzīmē bukšus, pret to es pat necīnos, jo viņš reāli nesaprot, kāpēc es uz viņu kliedzu. solījumi,ka vedīšu vēlreiz izkastrēt, arī nestrādā.
bet kaķis ir tik mīļš kaķis, visu nakti guļ man virsū/blakus/apakšā, tagad arī, piemīzis dārzu, atnācis mājās un laimīgs guļ klēpī un murrāpofig,cik man ērti strādāt,tās ir viņa tiesības
un,jā,man bail,ka viņam var sakāpt pavisam tā pašapziņa hvz kur, un ko tad.
rīt jāaizbrauc pie dakteres vēlreiz par to parunāt, pie reizes, lai paskatās zobus, baigi nesmukie. lai gan,ko viņa jau iepriekš teica un ko visādos kaķu forumos saka,ka ar teritorijas iezīmēšanu var cīnīties tikai nelaižot iezīmējamajā teritorijā.
viens no baidīšanās avotiem ir kaķis, pareizāk sakot, viņa darbības, jo tas, kas guļ,tas negrēko, bet viņš tomēr neguļ visu laiku. tagad,kad laiks ir draņķīgs, viņam ārā diezko daudz iet negribas, bet savu taisnību pierādīt vajag, līdz ar to pagājušonedēļ nolāpītais vīrs atkal neaiztaisīja durvis uz priekšnamu, kas rezultējās kaķa taisnībā iekš manām skriešanas botām un vilnas zēķēm, kas, šķiet, izmazgājās, bet lietussargu, vienu suņu ādas pavadu un vēl šo to vnk izmetu.
šoreiz viņam bija bijis tik ļoti daudz,ko teikt, un es to visu nakts melnumā nepamanīju, rezultātā apavu kumodes kāja ir tā riktīgi piesūkusies, es jau nedēļu tīru ar pretsmaku līdzekļiem un vēdinu, bet tur reāli ož, un, ja ož man, tad kaķim vabše.
un es šausmīgi baidos, ka viņš neizdomā vēl kautkur atzīmēties un tad nu es guļu gultā un mans deguns halucionē.
dārzā viņš primāri apzīmē bukšus, pret to es pat necīnos, jo viņš reāli nesaprot, kāpēc es uz viņu kliedzu. solījumi,ka vedīšu vēlreiz izkastrēt, arī nestrādā.
bet kaķis ir tik mīļš kaķis, visu nakti guļ man virsū/blakus/apakšā, tagad arī, piemīzis dārzu, atnācis mājās un laimīgs guļ klēpī un murrā
un,jā,man bail,ka viņam var sakāpt pavisam tā pašapziņa hvz kur, un ko tad.
rīt jāaizbrauc pie dakteres vēlreiz par to parunāt, pie reizes, lai paskatās zobus, baigi nesmukie. lai gan,ko viņa jau iepriekš teica un ko visādos kaķu forumos saka,ka ar teritorijas iezīmēšanu var cīnīties tikai nelaižot iezīmējamajā teritorijā.