rūsganais sprakšķis

Tu ko, līdz garāžseilam man vēl kā līdz ķīnai rāpus. nesēžu jau es tur caurām dienām,a šķirojamais apjoms ir bezgalīgs. par glāzēm man pat nav viedokļa, bet te tākā bija jautājums kautkad par krūzēm un palagiem, bet pazuda , tad - tur man ir baigās galējības - vainu mantas no vecvecmammas jaunības laikiem,kuras diezvai īpaši gribēšu dot prom,vai arī padomjulaiku pašas nesmukākās lietas, kuras es nezinu,vai kāds gribētu gan dizaina,gan kvalitātes, un kas attiecas uz drēbēm - neizmazgājamas smakas dēļ.