rūsganais sprakšķis

man jau galva griežas no šitā visa

ja vīrs ir bijis infekciozs 2 dienas pirms simptomiem - kuras mēs uzturējāmies kopā - un tad no otrās simptomu dienas mēs relatīvi izloējāmies pa māju, bet nedēļu jau vairs neizlējamies, jo nav simptomu...
respektīvi, man bija 16 dienas no viņa inficēties līdz vakardienas negatīvajam testam. ai tiešām infekcija sēž, lasa avīzi un saka: nē, šodien man slinkums aplipināt, davai parīt?

mans ģimenes ārsts gribēja mani jau "brīvlaist".
savukārt vīra ģimenes ārste ir &%*^%*^&, pirmkārt viņa vispār neinteresējās, kā vīram iet (kas ir jādara), kad es beidzot viņam liku piezvanīt - slimošanas 15.dienā, viņai obvs neko nebija dzirdējusi par spkc vadlīnijām 10. dienā no Covid-19 saslimšanas sākuma (nosaka ārstējošais ārsts, veicot pacienta aptauju) ar nosacījumu, ka pēc simptomu (drudzis u. c. akūtas infekcijas pazīmes) izzušanas jāpaiet ne mazāk kā 72 h.
ja tā māsiņa nebūtu dura, tad vīrs šobrīd būtu ar ārsta izziņu vesels.

bet tā kā viņam lika iet uz analīzēm, kuras ir pozitīvas, tad izziņas laikam nebūs, kas attālina manas 14 dienas PĒC karantīnu uz nezināmu laiku

es nevaru, man gribas kādam iesist.