rūsganais sprakšķis

ā
nu, manā gadījumā - plaisā emalja un atkāpjas smaganas, da i dažu rītu žokļi sāp - droši vien jānēsā visu mūžu, ja vien es nesaēdīšos prānu, nepalikšu apskaidrota un absolūti nenervoza

redzot,kā es to plastmasu esmu sagrauzusi, nudien paliek žēl savu zobu

ir naktis,kad mazāk traucē, bet es esmu no tiem,kam arī zirnis zem pēļiem spiež