rūsganais sprakšķis

es vabše līdz galam neiebraucu tai dāvināšanas padarīšanā.
skaidrs,kad mēs augām,tad jebkura no ārzemēm atvesta košļene vai pildspalva bija zelta vērtē,tāpat pusaugu gados kautkāi šampūni vai tušas vai aks (nu, no radiniekiem tas viss,protams, vnk kā dāvanu faktu pieminu)
bet tagad - nu,tak katrs pats visu var nopirkt un to,ko nevar,nevar arī uzdāvināt