rūsganais sprakšķis

man lielajai šaaausmīgi interesē rati. da viņai vispār bērni baigi patīk, tāpēc no māmiņām ar ratiem es raustos pa gabalu, jo zinu,ka ja nesavākšu suni, šis aizies un sabučos to bērnu. lai neizklausītos pārāk balta un pūkaina - bija mums šitāds keiss, tikko izgājuši pa vārtiem, un nāk ōme ar sīko sēžamratos (es nez,kā tie saucas, nu tāds jau runājošs iekšā) un manējā ,protams, nolaiza. ōme sāk kliegt trīsstāvīgajiem, tikmēr sīkais sajūsmā spiedz un saka, gribu sunīti, es sunīti turu, un sīkais sāk taurēt,jo sunīti nedod.
bet tas,nenoliedzami varēja beigties pavisam nelāgi, nu,tobiš, sīkais varēja sabīties.

ielas kaķus es nemīļoju, jo - man liekas,ka var kautkādu zarazu dabūt un atnest savējam.